| Tima Hensena u.c. moderno dročītāju dībanks |
[29. Jan 2026|00:06] |
Ej dirst, cik burvīgam youtube kanālam es tikko uzdūros! Ģitāronkulis debunko Timu Hensenu u.c. modernos bezjēdzīgos stīgu dročītājus, kuri spēlē neizjustu, matemātisku mūziku - izrādās, ka Hensena visi instagram/youtube video, kur dzirdama viņa ģitāra, ir ieraksti, kas kvantizēti (ģitāras partijas waveform izklāts uz perfeka grida, tāpēc nošu precizitāte/garums ir perfekts; un šī mākslīgā perfekcija arī rada sajūtu, ka klausies kaut kādu robotu huiņu bevis patiesu sāpi vai prieku, vai KAUT KO! Taču nē, tas viss ir pupu mizas, burvju triki, ar ko izklaidēt maksimālismā slīgstošus tīņus un interneta garāmgājējus ("Paskaties, kā ģitāru spēlē 2026. gadā, lol!").
https://youtu.be/mOFfxN2DBUE?si=V8pOcs742mY_hlH_ |
|
|
| Cilvēku lielākā problēma |
[28. Jan 2026|20:47] |
Cilvēku lielākā problēma parasti izriet no viņu attiecībām ar informāciju, kas, savukārt, ir sekas bināru smadzeņu limitācijām.
Viņi domā kategorijās "balts/melns", "jā/nē" un informācijas kontekstā - "ticēt/neticēt". Ja cilvēks "valda" pār konkrētu informāciju, spēj apstrādāt šo info, nodot tālāk, analizēt, utt., tad skats no malas par šo cilvēku ir sekojošs - vai nu viņš tic "tam visam" vai arī netic.
Bet patiesība ir tāda, ka lielāko daļu dzīves cilvēki pavada starpstāvokļos. Nekas nav konkrēts. Bināra realitātes uztvere ir verga cienīga mentalitāte. "Ja tu runā par to, tad tu tam tici!" - jā, tu tā domā, jo savu limitāciju dēļ nespēj vienkārši izklaidēt savu prātu ar viena vai otra tipa informāciju. Spēja abstrahēties no savas neciešamās vēlmes citus savas relaitātes tēlus uztvert tā, it kā tu spēlētu videospēli kā galvenais varonis un visi pārējie būtu tikai kaut kādi par tevi komputētspējā zemāki, nespējīgāki cilvēki. Vai vēl traģiskāk - censties citos saskatīt sevi. Dies, kā man derdzas tādi cilvēki, kuri nespēj pieņemt un iemīlēt domas plurālismu!
Pohuj, cik desmitgades dzīvo uz šī akmens lodes - tāpat neiemācās, ka viss ir niansēts un nekas nav tā, kā tev šķiet, tu sasodītais idiot (šajā brīdī pats pasmaidu par savu rakstīšanu - rakstu kā tāds idiots, bet vismaz ar emociju!)e |
|
|
| |
[28. Jan 2026|20:22] |
"Vēlos uzsvērt - Apvienoto Nāciju pārstāvji NEKAD nepiedāvātu badā esošiem bērniem ēdienu apmaiņā pret sek*u!
Labdarības organizācija "Rumānijas Enģeļi" NEKAD neizvestu no valsts bāreņus, lai tālāk tos nodotu lietoša augstākās 1% sociālās klases p3dofiliem.
"Okej, gudrīt, tad labāk, lai nepastāvētu visas šīs alfabēta organizācijas, kas vismaz dažās no sūdu bedrēs atkritušo āfrikāņu bērneļu valstīs ir ieviesuši 1. nepieciešamības preču piegādi no ārpuses, principā glābjot viņus no droša bada? Labāk, lai viņi visi nosprāgst badā?"
Diez kā labāk risināt šo ētisko dilemmu, kur Rietumu palīdzība 3. pasaules bada un civilizācijas traģēdijas valstīs automātiski, ja ne gluži paredz sek5uālu vardarbību pret neaizsargātajiem valsts iedzīvotājiem no palīdzības organizētāju puses, tad vismaz krietni palielina iespēju, ka sāks veidoties šādas "ārpusreglamenta attiecības"? Vai tiešām ētiskākais risinājums ir ļaut viņiem visiem nosprāgt badā, jo tad samazinātos dzīvo cilvēku skaits, līdz ar to saruktu pieprasījums pēc pārtikas?"
Tas viss izklausās tik sasodīti absurdi, ka, apzinoties to, man vairs negribas vispār domāt! |
|
|
| |
[28. Jan 2026|07:09] |
Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")
Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē? |
|
|
| |
[27. Jan 2026|13:25] |
|
Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi |
|
|
| |
[27. Jan 2026|13:09] |
|
ES NEPRASĪJU VISU ŠO GAISMU |
|
|
| |
[26. Jan 2026|15:15] |
|
TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas |
|
|
| |
[26. Jan 2026|12:26] |
|
nu, es taču esmu tas fakin postkoloniālais subjekts. |
|
|
| |
[26. Jan 2026|12:15] |
|
bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts. |
|
|
| |
[25. Jan 2026|21:06] |
pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants
bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell
un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj. |
|
|
| |
[25. Jan 2026|20:02] |
Uzrakstīt dziesmu - tas reāli ir sūds.
Bet uztaisīt labu aranžējumu - lūk, kas nošķir vīrus no zēniem. |
|
|
| |
[25. Jan 2026|10:39] |
No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.
Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.
Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.” |
|
|
| |
[25. Jan 2026|09:25] |
|
DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības. |
|
|
| |
[24. Jan 2026|21:31] |
|
Šodien bija brīnišķīga diena. Sāku ar to, ka uzspļāvu ierakstiem plānotājā, lēni, lēni brokastoju, tad gāju staigāt pa Mežaparku, vēroju priecīgus cilvēkus un suņus, bērnus, kas šļūca pa reni Dz.sv estrādē, dzēru karstu cidoniju dzērienu, acis žilba saulē, tad rimčikā nopirku šādus tādus gardumiņus, kurus gandrīz tūlīt pat arī visai eleganti pagatavoju visādos tur rozmarīnos un timiānos, bet pirms tam vietējā humpalā nopirku jaunkudzei episkas (kā viņa pati feistaimā nokomentēja) kurpes un ja jau tad jau arī gandrīz tikpat episkus aizskarus jaunajam dzīvoklim, kurš joprojām ilgojas pēc iekārtošanas, pēc tam apskatīju, ko tad mums rāda splendidā un nolēmu iet uz Hamnetu, jo Mīli mani maigi, kas bija otra izvēle, šķita pārāk bēdīga, tad nokavēju trolejbusu un izsaucu boltu, boltists apvaicājās, ko tad labu rāda kino un ātri pastāstīja, ko redzējis kbizē! un tad arī, ka esot filmējies pie džūda lova un vispār visus tai kino industrijā pazīst, biki vēlāk pazina arī mani (kaut kas tāds man gadījās pirmo reizi un es te vienkārši par to brīnos), pie kino kasēm satiku sen neredzētus jaunības dienu draugus, tad skatījos filmu un brīžiem knapi turējos, lai neraudātu balsī, bet tādā ļoti gaišā sajūtā, un tad bridu pa sniegu uz trolejbusu un braucu mājās un tagad priecīgi rakstu šo. Vienkārši perfekta diena. Iespējams tāpēc, ka varēju to pavadīt ar sevi. |
|
|
| |
[23. Jan 2026|09:30] |
|
Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt. |
|
|
| |
[23. Jan 2026|09:23] |
|
LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli |
|
|