lasīt Selindžeru latviski ir dubulta bauda.
tas ir, otrajā stāstā (no 'nine stories') - lasītājs gan vēl nezina, ka tas pieskaras Glāsu ģimenei, - kāda sieviete savas meitas guļamistabā ierauga brilles, kas viņai nez kādēļ atgādina viņas mirušo sirdsāķīti Voltu. latviski tas nepārnesas, jo Volts Glāss ar brillēm nerīmē, toties ar 'glasses' rīmē gan.
un tad vēl mēģināt atšifrēt dzejas atsauces tulkojumā.
vai, nu, lasīt latviski ir kā sapuzlēt puzli, un tas vispār ir tīri forši.