visas grāmatas, ko esmu izlasījis 2017.gadā pt. 3/3.
Crapalachia, A Biography of Place - Scott McClanahanWhite trash dzīves ASV - sentimentāls atskats bēdīgās alkoholiķu, misfitu dzīvēs ASV. Šie stāsti man atgādināja manus pusaudža gadus Madonā. Grāmatas beigās autors ņem un pasaka, kas grāmatā bija izdomāts, kas nē, tāda interesanta atkailināšanās un kārtējais apstiprinājums, ka dzīve reizēm ne pārāk labi pārnesas uz tekstu.
Džoana Didiona - Baltais albums"Jaunās žurnālistikas" paraugs, kurā autore vivisecē dažādas parādības ASV 1966-76. gadu kultūrā. Ieskaitot sevi.
"We tell ourselves stories in order to live.. We look for the sermon in the suicide, for the social or moral lesson in the murder of five. We interpret what we see, select the most workable of the multiple choices. We live entirely, especially if we are writers, by the imposition of a narrative line upon disparate images, by the "ideas" with which we have learned to freeze the shifting phantasmagoria which is our actual experience.
Or at least we do for a while."
Ottessa Moshfegh - Homesick for Another WorldĻoti patika Otesas stāsti, kuros parādās fetiši, apslēptas vēlmes, pretīgi un mazāk pretīgi mēģinājumi izdrāzt, tikt izdrāztam, uc. vidusšķiras klišejas. Jā, taisnība, neviens no viņas varoņiem šajā pasaulē nejūtas kā mājās. Pēdējais bija ar "eastern european vibe". Viņas kafkaiskākie stāsti, kurus lasīju paris review, izlasē nav tikuši.
Viens stāsts man likās ar Lidijas Deivisas piesitienu. Dusmīga angļu valodas skolotāja pavada savas vasaras lauku pilsētā, lietojot narkotikas.
"He was too concerned with his own intelligence to see the bigger picture. He thought that the drugs we bought in the bus-depot restroom were intended to expand his mind, as though some door could be unlocked up there and he would greet his own genius-some glowing alien in glasses and sneakers, spinning planet Earth on its finger. Clark was an idiot."
Albert Camus - L'etrangerIzlasīju, kad drusku pamācījos franceni. Vēl joprojām, domājot par Morso stāstu, es atsitos pret kaut ko līdzīgu sienai, viņš bija "godīgs", "bezkompromisa", u.c. īpašības vārdi, tāpēc labāk vienkārši klusēšu.
Roland Barthes - Le plaisir du texteKad lasīju, domāju - nu forši, ka viņš ir pieķēries domai par teksta baudu kā fizisku fenomenu, tas ir interesanti, bet tai pat laikā tas man nesniedz jaunu veidu, kā domāt par tekstu.
"ce n'est pas ma "subjectivité" que je retrouve, c'est mon "individu", la donnée qui fait mon corps séparé des autres corps et lui approprie sa souffrance et son plaisir: c'est mon corps de jouissance que je retrouve"
Georges Bataille - L'histoire d'oeilSākotnēji izlasīju vienkārši kā perversu pornogrāfisku stāstu un tā arī uztvēru, līdz tiku pie beigām un izlasīju arī barta eseju.
Kārlis Vērdiņš - Ledlauži, Kārlis Vērdiņš - Biezpiens ar krējumuPārlasīju šos dzejas krājumus, kad biju vairāk nomākts, nekā parasti. Šie teksti atmiekšķē bēdas, priekos sniedz skaidrāku skatu.
Ottessa Moshfegh - McGlueStāsts, kā sajūk prātā "vaguely gay" jūrnieks ar caurumu galvā. Lēnām atklājas, kā viņš ir nogalinājis savu manic-depressive draugu-izmantotas ĻOTI interesantas metodes, piemēram, kuģu kataloga tipa uzskaitījums ar dažādām tajos laikos tirgotajām precēm - kuru galv. varonis sev atkārto, lai varētu aizmigt.
"A fat woman fed me milk from her tit and I rode a shaggy dog back down along a river to the coast."
Andra Neiburga - Stum, stumDaži stāsti brīžiem patika, el ninjo, piemēram, bet kopumā neiztur "ja pārtulkotu angliski, tad strādātu" testu.
Terry Southern - Red-dirt Marijuana and Other TastesReti smieklīga grāmata džekam, kurš lielā mērā izdomāja Doktoru Streindžlovu - izlase ar stāstiem, non-fiction, etc. Varētu citēt vienā laidā, ja nebūtu aizdevis. "Twirling at Ole Miss" ir žanra klasika, bet pēdējais, stāsts par žurnālistu, amfetamīna atkarīgo, kurš tiek pie pašas slimākās, pašas, pašas narkotikas -
šizofrēniska ķīniešu nolādētā dzejnieka asinīm - un uzraksta
nekrofīlisku versiju par Kenedija vāķi... ir vienkārši kaut kas.
Bet šis no Twirling at Ole Miss:
"Howdy," I say, striking an easy stance, smiling friendly-like, "whar the school?"
The nearest regard me in narrow surmise: they are quick to spot the stranger here, but a bit slow to cotton. One turns to another.
"What's that he say, Ed?"
Big Ed shifts his wad, sluices a long spurt of juice into the dust, gazes at it reflectively before fixing me again with gun-blue-cold eyes.
"Reckon you mean, 'Whar the school at?', don't you, stranger?"Terry Southern - The Magic ChristianVienā vakarā izlasāms romāns par miljonāru, kurš ar dažādiem paņēmieniem mēģina pierādīt, ka visi cilvēki ir pērkami.
Tao Lin - TaipeiUz gada beigām pārlasīju Taipei. Līdztekus Mošfegas stāstiem un Didionai tā ir mana mīļākā šogad izlasītā grāmata. Kāpēc? Tāpēc, ka (tas nav citāts) "life is neutral at best", un rakstnieki, kuri lēnām noloba slāni pēc slāņa (cilvēku attiecības - neapmierinošas, narkotikas - neapmierinošas, panākumi - neapmierinoši), parādot vienkāršu, dažkārt histērisku "tā ir".. palīdz man atmiekšķēt tās šausmīgās skumjas.