visas grāmatas, ko esmu izlasījis 2017.gadā pt. 1/3.
līdz 15. decembrim šogad esmu izlasījis 38 grāmatas, un šajā ierakstu sērijā katru no tām aprakstīšu pāris teikumos.



Artis Ostups - Biedrs Sniegs

Te Artis Ostups raksta par situācijām. Es izjutu mīļumu, lasot šos tekstus. Krājuma noskaņa man likās šāda: "Tas nekas, ka dzīve sūkā. Pa to var iet smiedamies. Turklāt pastāv arī cerība uz mīlestību."

Iesaku izlasīt 2008.gada publikāciju, kurā atrodams kanonizējies dzejolis "MURGS II".

Te fragments:

tu raudi spilvenā un necel klausuli
jo zini
tur zvana tava stulbā pirmā mīlestība

Tad vēl viens dzejolis:

MURGS

SKĀRLETA JOHANSONE MANI NEMĪL

...un vēl cikls, kurš saucās "Helēna". Fragmenti:

"es pārdomāju - es tomēr gribu kļūt
par tava ezera daiļslidotāju

mammu tēti
vediet mani uz publisko slidotavu

bet tomēr nekas man nesanāk -
uzplēšu ledu ar savu melīgo knābi

asinslāses krīt kā ogas
bet kāpēc gan lai ogas kristu"

...

"klīstu gar Uzvaras pieminekli jo esmu tevi zaudējis"

Bet dzejoļu kopa "Latviešu pacients", man šķiet, uzstāda latiņu sevis ienīšanai. Varbūt tā pieskaitāma tām īpašībām, ko autors savā lasījumā Āgenskalnā teicās esam atstājis pagātnē. Joki gan nekur nav pazuduši. Atceros, ka viņu kādā ziemas vakarā 2017. gadā nospiegoju brienam pa Čaka ielu ar diviem dzejniekiem, un, kā gadījās, pirms tam mājās tiku mizojis mandarīnu (lasītāji sapratīs).

Jana Egle - Gaismā

Īso stāstu krājums dzejniecei. Tajā aprakstītas traumas un dzīves ainas, dzērāji, kļūdas daroši bērni un viņu vecāki. Es gribētu prast par to izteikties, bet, lūk, tēlu pārejās iezagās neskaidrība. Man patika stils, kas galvenokārt apraksta lietas. Tāpat, man šķiet, "mazdārziņu čerņa" ir žanrs, kuru varētu mārketēt ārzemēs.

Dave Eggers - How the Water Feels to the Fishes

Īsprozas izlase, kas klanās Lidijai Deivisai. Man patika īsumiņš par sievieti, kura pārdzīvo, skatoties uz sava ledusskapja saturu, kamēr citur pasaulē notiek šausmīgas lietas.

Jane Bowles - Two Serious Ladies

Divi sieviešu-frīku likteņi - sieviete ar Mesijas kompleksu un uzdzīvotāja - savijas, viņu abu vēlmju dzīti. Viņas dodas pasaulē, lai noskaidrotu, kas viņas ir! Grāmatu nesapratu, bet man patika. Aiznesu Bolderājas Didzim - viņš saprata un mācēja paskaidrot. Jautājiet par šo grāmatu tur.

"I have gone to pieces, which is a thing I've wanted to do for years."

Lorrie Moore - Bark

Lorija Mūra raksta par ģimenēm un attiecībām. Joki atsedz izmisumu. Viņas nervu tika salīdzinājumi atsedz arī nesaprotamību, mēs saprotam pasauli ar līdzībām, bet VISS TAČU ATŠĶIRAS!!! Kā raksta NYT,

"[..] connectivity. Like the sparky bark of joyless japery, this is a distinguishing feature of Moore’s work: the relentless likening of X to Y, by means of analogy, metaphor or simile."

Writing in General and the Short Story in Particular - Rust L. Hills

Grāmata par to, kā rakstīt stāstus (nevienu neesmu uzrakstījis). Izlasīju, jo rakstījis Džojas Viljamsas vīrs. Te nav "padomu" vai formulu, bet drīzāk pārskats par to, ko grāmatas rakstīšanas brīdī, 1977.gadā, ASV autoram nozīmēja "stāsts", pretnostatot to piedzīvojumu stāstiem un "daydreaming". Šai sakarā atcerējos Džojas Viljamsas teikto, ka rakstnieki vienmēr raksta, it kā viņiem galvā būtu četri no rīta. Grāmata noslēdzas ar eseju, kura autors apraksta rakstīšanas procesu: ekstāze, kas mijas ar izmisumu.

Break it Down - Lydia Davis; Almost no Memory - Lydia Davis

Šim aprakstam citēšu cibas ierakstu, kas saucās "Lidijas Deivisas stāsti vienā teikumā".

franču valodas nodarbība.

vīrietis skaitļo, cik dolārus stundā izmaksājis desmit dienu romāns.

rakstniece sūdzas ražotājam, ka zirņi uz iepakojuma neizskatās kā īstenībā.

mājkalpotāja ar tauriņbrillēm meklē, neatrod mīlestību.

skotijā nepietiek koku.

sieviete izjūt pārdzīvojumu, uzturot acu kontaktu ar vīrieti televizorā.

Eileen - Ottessa Moshfegh

Grāmata par Ailīnu, sievieti Jaunanglijā, kura strādā cietumā, dzīvo ar žūpu tēvu un sapņo par bēgšanu no mazpilsētas. Viņa ir anorektiķe. Otesai M. izdodas estetizēt ķermeņa funkcijas, tādas kā vemšanu un kakāšanu. Viņa teica, ka šo grāmatu uzrakstījusi pēc tam, kad izlasījusi grāmatu, "Kā uzrakstīt romānu 30 dienās" un rakstījusi, lai sapelnītu naudu un varētu rakstīt kaut ko, kas viņai patīk.

Amanda Aizpuriete - Šonakt biju zaļš putns

No draugiem.lv dienasgrāmatām sastiķēta grāmata, kurā kāds, domājams, dzejniece pati, mēģina tikt galā ar sērām. Es lasīju pārdzīvojumu laikā, bet neuzsēdos uz viena viļņa.

Memories, Dreams, Reflections - C. G. Jung

Junga autobiogrāfija. Es to taisos pārlasīt. Tur ir daudz citējamu vietu, bet izvēlēšos vienu. Mani iedvesmo šī grāmata un šī cilvēka ceļš.

"Neither should [an individual] persist in his unconsciousness, nor remain identical with the unconscious elements of his being, thus evading his destiny, which is to create more and more consciousness."

(Ja šis apskats likās atsaldēts un neko neizsakošs, tas tāpēc, ka līdz šim teikumam es neizmantoju nevienu īpašības vārdu.)