sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2017-11-14 14:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
self interest as an imperative is unlike any other
ir daudz lietu kuraam es gribeetu ticeet bet neticu, piemeeram, pashjmiila, jo es vienkaarshi taadu nejuutu, un lielaakoties dirsas, kas par to runaa, man shkjiet, atrazho paarprastus pienjeemumus nevis pieredzi, mana pieredze ir saalsstabs, kuru aiznes veejsh kaa sodreejus un arii gliteri, bet zars, forma, ap kuru saals ir aplipis, vienkaarshi vairs nav veeraa njemama


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]methodrone
2017-11-14 23:06 (saite)
Man pašmīla šķiet mazliet perversam nu tāda, kas ir balstīta pret sevi. Manuprāt, neitralitāte ir veselīga. Galvenais, lai nav paš-naids. Vēl man šķiet ka "pašmīla" rodas tikai mijiedarbībā ar pasauli, bet es to nesauktu par pašmīlu, bet vienkārši par mīlu. As in tu mīli sevi, ja tu kaut ko pasaulē mīli, jo tu sev patīc tad, kad tu mīli. Ja tu neko nemīli, tad tu esi neitrāls. Un ja tu ienīsti, tad var rasties pret sevi nepatika, jo kam gan patīk naids. Vēl man gribas teju atvainoties par prīčošanu, ja šis ir ļoti heavy subjekts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-11-15 13:47 (saite)
Man vienkārši ir problēmas atlaist, bet es arī objektīvi nepiekrītu tam uzstādījumam, ka sevi jāmīl, jo es to uztveru kā aicinājumu skriet, ja nav vienas kājas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?