jaunajā rl bija iztulkots šis raksts: http://nautil.us/issue/47/consciousness/the-kekul-problem

makārtijs (tas pats rakstnieks) rakstā koncentrējas uz valodas izcelsmi, bet ir arī daudz kas interesants par zemapziņu un valodas - "the central idea of language [is] that one thing can be another thing" - simbolisko funkciju.

"the unconscious is laboring under a moral compulsion to educate us" - par zemapziņas "uzdevumu".

saistībā ar rakstu gribu izvirzīt tēzes, pie kurām esmu nonācis pieredzes rezultātā:

a) zemapziņa ar mums sarunājas morāli piesātinātos, vizuālos tēlos;
b) valoda ir spējīga glabāt un pārnest zemapziņas saturu, un visveiksmīgākie naratīvi, literatūra - vēlreiz šajā sakarā piesaukšu kafku un džoju viljamsu, un bībeli - caur lietām, kas slēpjas aiz vārdiem, atsedz patiesības versiju (makārtijs piemin līdzības, kas ir ļoti ilustratīvs piemērs);

p.s.

vēl rakstīju-jokojot, un es visu laiku jokoju, jo katrreiz, kad kaut ko pasaku, man tas jau šķiet mainījies un ir palicis neprecīzs-šeit pat, ka "valoda turpina sevi pavairot, izmantojot mūs, kā parazīts saimnieku." makārtijs raksta "I suggested... that language had acted very much like a parasitic invasion"