gribas cibiņiem teikt komplimentus par daudziem viņu ierakstiem vai vispār cibas formātiem, bet īsti komplimenti ir personīgi, un es agonēju, kad esmu pateicis kaut ko tādu, ko tiešām domāju un kas attiecas uz citu cilvēku un nav pārāk virspusējs. tad man sāk šķist, ka no atbildes ir atkarīgs, vai es esmu "labs" cilvēks. man liekas, ka labs kompliments ir personisks, pozitīvi interpretēts novērojums, un tam vajag atbildi kaut vai vienkāršā tā ir/tā nav formātā.

īsāk, man dažreiz līst cauri pateicības viļņi, ka rādāt citiem savu dzīvi & domas