sirdnA

Drogas.
Apēd ar savu beibi LSD. Tu visu redzēsi.
Mums labi sader visi veidi, un tad ar LSD, tev izvelk ārā jau zināmo, bet komforta dēļ noslēpto.
Neko jaunu neuzzināsi, bet ja neesat saderīgi, tu viebsies kā vampīrs saulesgaismā.
Tas tad, ja tiešām gribi redzēt. Normāli nevajag. Jo pāri dzīvo veiksmīgi arī bez tā, un labāk, 90% pasaules

Visas G pieredzes nestāstīšu, tikai, ka ir mēģinājusi visu, ko es, manā kūdīšanā, un patika. Vairāk tiešām pamēģināt, dažas reizes, bet ne atkārtot ik pa laikam.
Viena ecstasy reize mani izbrīnīja pamatīgi. Es tā nekad neuzvedos. Gāja pa klubu, leca nahui uz galdiem, dejot, neviens nevar apturēt. Pēctam, kad jau viss slēdzas, un es arī gribētu vēl, 5-os no rīta, kāds nelaimīgs klubiņš, ko staigājot atradām, jau slēdzas ciet, bet mums vajag kaut tikai elpu. Nepaspējām ne minūtes iejusties, jo mūs ielaida, brīdinot ka pēdējās dziesmas. Gunta ignorēja visu, plosījās, konfliktēja ar apsargiem, ka nekur netaisās iet. Ne gluži leca atkal uz galdiem, bet man nācās savākt savu beibi. Es nevienā no stāvokļiem, visintensīvākajiem, neizraisu konfliktus. Es atvainojos apsargiem, kas jau sāka viņu medīt, un rāvu pie sevis "beidz, beidz", skaidrojot, ka tas ir normāli, nakts visur ir beigusies. Mēs tikai sacelsim problēmas, un turpinājums nesanāks anyway.
Ir vēl stāsti ar G high, bet tāds psihums bija tikai 1x

https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120056200/kroplojosa-postosa-un-kaitiga-ideologija-agnese-irbe-aicina-no-medijiem-izdabut-feminismu


Man šķiet ka Agnese īsti nesaprot kas ir feminisms. Feminisms ir tas kādēļ Agnesei bija pieejama laba izglītība, iespēja iegūt PhD un viedokļa līdera statusu. Iespējams ka Agnese jauc feminismu klasisko kas ir vienkārši par visu intelektu vienādām iespējām ar vēlīnām feminisma modifikācijām jeb feminismu mimikrējošām ideoloģijām kā piemēram "ekofeminisms" kas ir tiešām aplams jo satur anarhoprimitīvisma un degrowth elementus.

Retas reizes bija ar G, kad ņēmām sintētiku. Viņa ir godīga meitene. Bet kad ņēma, lai "nogrābstās", cik viņai atvērās. Ne garīgi, bet wild. Sīkums, kad paņēmuši ecstasy gājām uz vecrīgu, un visi bāri, whatever, kā Suede dziesmā "Cause tonight we'll go drinking, .. We'll do silly things. Oh whatever makes her happy". mums bija nauda, kapitāli pietiekami, un mums bija vienalga.
Iegājām pa ceļam Bingo, uz Brīvības ielas. Ko mēs tur darīsim? Nezinam. Varbūt uzspēlēt, taču whatvever, ir tik easy, ka vnk sēžam pie galdiņa, līdz pienāk viesmīle. Normāls jautājums par to ko mēs gribam. Smējāmies, ne ļauni. Sagaida laikam, ka pasūtīsim spēli un hard drinks, kā iespējams pieņemts.
Mēs izlaidušies pa galdu, pilnā fokusā, bet ir pajāt. Mēs viens otram: "Ko tu gribētu?" "Nezinu, padzerties laikam jā". Atbilde viesmīlei "Jums sulas ir?"
Izvēlējāmies ābolu sulu. "Divas?". Ilgi domājot, bet ne ļauni pret pret viesmīli, ja kas - "Nu ņemam?" "Tu gribi veselu?", "Man po", "ņemam vienu?", "ok, uz abiem". "jā".
"Mums lūdzu vienu uz abiem". Pilnas kabatas ar naudu. Viesmīle stīvi aizgāja, pieņēmusi pasūtījumu. Tādi bomži. Tikko viņa pagriezās, mēs ņirdzām, apskāvāmies, reizē smejoties "vienu ābolu sulu uz diviem", vietā, kur sagaida lielus tēriņus. Nevarējām beigt smieties cik pohui.
Ābolu sulu tā arī neatnesa. Tas ir crucial stāstā. Apnika gaidīt, gājām prom.
Mūs pavadīja ar skatieniem, promejot, bet tas bija jau wampire energy. Mēs to neņēmām, jo mums pašiem bija energy ko dot, vnk pasmējāmies par ārpasauli

speed slavinājums. Eiž prāts ir deep, un nav tik saraustīts kā mans, bet džeks drusku apmulsis par mani, ka ir fragmenti, tādā ātrumā nobērti. es ilustrēju pilnvērtīgas skices, un upload jau nākamo, ka nepieradis, un pat pieradis, nevar paspēt lasīt.

es nevaru pateikt tik ātri, kā domāju. man vnk krājās rindā nākamais, ko mute spēs izrunāt. reāls hyperprocesors.
un tie nav narkomāna poētika, bet nesošas, domu turpinājumus, jautājumus, atverošas fork to next

Es atpišos no text par Eiž, un paliekam distancē pls, bet tad kad mana mamma mūs dzina ārā ar policijas saukšanu, es, (jāpārnes nākamajā teikumā, jo vienmēr veidoju pārāk garus teikumus)
Es atbildēju uz mammas vēl puslīdz jautājumiem. "Jā, es galvoju par to cilvēku", domās apsverot, ka es nekļūdos, vienlaicīgi to sakot. Man bija speed, un domas ir kā Intel i9 augstākais gen procesors, kad tu spēj apstrādāt informāciju vienlaicīgi visu, milisekundēs.

Un Pink Floyd ir stabils zelts.

Es to piešķiru tiešām vērtībām – Siguldai, Laurai, un arī Eiž. Variet dirst ko gribat. Mēs ar Eiž pat neesam draugi, but I know where gold lays

Sunim ir sex issue. Izvilks krānu. Esmu redzējis suņu erektētu pipeli. Diezgan ugli, no cilvēka uztveres – jēla sardelīte, ļoti tieva.
Nefolk, labāk esi zirgs – tur ir ko redzēt, kad erektējas

nu nezinu, man tie Oga šotiņi garšo. šorīt nopirku to, kas ar upenēm <3 un izlasīju etiķeti. 7 g cukura vaimanuvai, lai pamēģina tie cukura nīdēji dabūt iekšā 10% ingveru bez cukuriņa lai kādu garšiņu liktu klāt nekas labs nesanāk. izrādās viņiem bija adventes kalendārs un izrādās, ka viņš jātaisa karstajā dzērienā 300 ml krūzītē!
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri

Kinematogrāfiski, mēs iegājām pirmajā bārā, pēc stundām ārā, vnk sēžot uz betona, aukstā slapjā draņķī. Bārā siltums, komforts. Ieejam, kur apmekletāju nav. Uzreiz pie letes, un stāvam, runājam, laipni reģistrējušies ar personālu, ka esam šeit. Neko nepasūtam, jo neko nevajag, paši nezina, vai vajag, bet no problem pasūtīt. Runājam, kā filmās, kad visa pasaule jau ir kino. Es sāku vēlāk raustīties, jo meibi paņemam tējas, jo vajag sasildīties. Uzrunāju sievieti bārmeni. Tējas viņiem nav. Psc. Runājam tālāk pohujā pie bāra letes. "Meibi paņemam šņabi", jautāju Eiž. Viņš vispār neko. Kopumā nepilna pusstunda, un mūs raidīja ārā. Zivs ir pazīstams ar diršanos. Es sāku jautāt pa punktiem, argumentēt, kāpēc mūs liek ārā. Eiž noraidīja ar skatienu "ai, ejam prom"

Seklums ir tas, kas mani nogalina, un mēs bijām nejauši norunāti satikušies, un pirmie teikumi bija, ka mēs pārtvērām viens otru, kad piegāju viņam pie savas mājas. Komunikācija neapstājās ne brīdi. Viņš darīja arī šovus, kur kāds varētu nesaprast (not ever gay, you dumb fuck. jo iedomājos, ka lasa arī slimi prāti). Bāros mūs nelaida, pārbijušies mietpilsoņu personāls.

Pilnīgs Pink Floyd

Lēti rakstu. Defence nav nepieciešams ar tuvajiem. Un Eiž tajā naktī, satikts pirmo reizi dzīvē, ka mēs varējām dirsties, darījām, atsedzot visas bruņas, jo sit cik gribi, un tu saņem tikai kārtējo izpratni, kas ir otrs. Nav iespējams ievainot vienam otru.

Kad nrg man ir, man patīk ja provocē. Eiž darīja, es tikai ieguvu, jo instagram ir pēdējais, ko gribētu. Es centos dot atpakaļ ar mieru, jo viņš provocēja domāt, viss bija cieņa.

Vai tas ir dīfenss uz mēles?

Gaļas slīpums

Ja sākt lielīties, tad esmu tik vecs, ka piedzīvojis mašīnas, kuras saprot:
10 goto 20
20 circle [parametri] goto 30
30 line [parametri] goto 40

ko visu bija jāievada ar roku, katru rakstzīmi, un adekvātus parametrus.
vidusskolā bija uzdevums, un es ievadīju ar roku stīvu automašīnas zīmējumu, nokārtot ieskaiti.

Vēlāk nāca IBM. Es sastapu jau kādā 1990, kad Windows nebija pat tuvumā. ES IEMĪLĒJOS UZREIZ. Tolaik DOS, un "advanced" Norton Commander, kas jau bija delikatese – redzams failu saraksts, viss diska tree.

Es dzīvoju laikos, kad RAM luxury ir 512 KB.

Es tā arī neesmu atslimis. Pirmajam no draugiem kompis mājās, un divi. Spēlējām smiedamies, naktīs. Pirmajam internets no draugiem.
Neviens nevar teikt, tech nav mana mīlestība. Tā ir milzīga mīlestība, kopš satiku, bet joprojām neesmu pazaudējis galvu, jo mīlestība nekliedz

Es esmu ZX-Spectrum. Sakrāju naudu, un wait what? Kad man bija nauda konsolei, pēkšņi krāmu tirgū nebija pieejams. Man vajag visu uzreiz. Es steigā sagādāju kartonu, uzrakstīju, gan jau palūdzis kādā veikalā treknu rakstāmo, un stāvēju uz Brīvības ielas, ar kaklā iekārtu uzrakstu pie ex-padomju elektronikas veikala, kur visi nerd apgrozās, "PĒRKU ZX-SPECTRUM". Tā stāv ubagotāji. No shit. Tā bija filma, no vēlāka laika atskatoties.

Pēc pāris stundām viens neticīgi piegāja, sākām runāt. "Nu, tu esi psc" drusku smejoties, un izstāstot, ka lodētā plate viņam ir, un ja esmu ar mieru, ne preces izskatā, nu davai, bet jābrauc uz Jelgavu. Jau vēlā vakarā bijām Jelgavā. Nepievīla. Elektronikas plate, bet pieslēdz pie vecā tv un kasešu magnetofona, lādē spēli, kasetei atskaņojot alien trokšņus (lādējot bitus). Un viss iet. Kosmoss.

Sāk veidoties orbītas, jo neviens vairs negrib/nespēj. Nedrīkst piesaukt, bet internets ārpus šejienes ir miris. Eiž cibā, klātienē esot, man atvēra acis uz nākamo lvl. Vnk tik līdzīgi prāti.

Man tas ir 80's popmūzika, 8-bit, ir lvl, kur spēju pierakstīt sevi kā kasetē bitus.
Jūs esat spēlējuši ZX-spectrum?

Ko es daru, maznozīmīgu? Pirms mēneša, pālī bija drosme uzrakstīt ilgākā laika posmā jau trešo aizskarošo sms kaimiņam, stāvu zemāk, Putina atbalstītājam.
Izklausās nekā "pālī. drosme. kaut kāds sms. absurds kaut kāds, mīslis"

Es gadiem nevarēju pārkāpt sev, jo tiek turētas "draudzīgas" attiecības, un viņš mani sauc par draugu. Nu nespēju es pateikt "ej nahui, es tevi tikai pieciešu", bet definēju, ka stop, tu mani vari uzskatīt, bet mēs neesam draugi. Un atbildot, es teicu "labs kaimiņš". Arī tad melojot, jo cilvēks, ko labāk pat nepazītu. Viņam bija hard pat to norīt, ka uzliku barjeru.

Pēdējā ziņa no 3 bija (no atmiņas) "tu esi pēdējākais urods. vispār neapjēdz, ka esi naglijs, kaut cēli baro putniņus. tāds ujoboks. nacists, kas nav iemācījies dzīves laikā pateikt "labdien""

Es to tagad varu pateikt arī sejā, arī citkārt, esot skaidrā, bet es to nedarīšu nekad. Viņš vnk neko nesapratīs, tikai ka es mēģinu apvainot, pat neuztvers msg, un tad karš full blown, dzīvojot vienās kāpnēs blakus stāvos. Normāli, mēs iesim garām viens otram auksti. Viss jau ir dzirdēts.

Karš kāpnēs jau tagad būtu, un ja sāktos īstais, es uz viņu nešautu un nenodotu, ļautu aizmukt

Naids pret "sarkanajiem" nav vienā dienā radies. Tās ir gadiem uzkrājušās detaļas, savāktas no ļoti dažādiem avotiem, pat no Krievijā dzīvojošas krievietes, ļoti sirsnīga cilvēka, kura stāstīja (pat 10 gadus jaunāka par mani), ka viņas reģionā bijusi staļina nometne, kur nāvei nolemto, necilvēcīgo darbu neizturējošo ķermeņus meta milzīgajā būvbedrē lejot pāri betonu, pārējie nometnes katordznieki. Katrs, kurš lēja betonu, varēja būt nākamais, ja fiziski neizturēs.
Neatceros cik tālu no viņas mājām, daži km vai 100, tā vieta pastāv ar visiem terorā iebūvēto cilvēku ķermeņiem.
Tik daudz stāstu man ir sakrāts, ka Hitlers salīdzinot ir mincītis, lol kaķītis.

Noskatieties kaut vai Cargo 200 (krievu underground mākslas filma, ne propaganda). Mūsdienas. Vaibs pateiks visu, kā tas elpo vēl šodien. Un, godavārds, vēl neesmu izstāstījis nevienu, no kā satumsīs prāts, ko esmu uzkrājis. Tikai pirmo, ko atcerējos.
Sarkanie ir jāsit Prodigy ritmā, visā skaļumā, ar lauzni, jebkur, pa zobiem, pāri galvai, pa ceļiem, ribām, salaužot katru kaulu. dejojot