sirdnA

Paga, - ja zvana kāda šobrīd nevēlama melodija, ir lieliska iespēja neiespringt, neaptupties ielas malā, nekratīt ārā no somiņas naudas maku, saulesbrilles, lūpukrāsu, skropstu tušu, flešiņu, salvešu paciņu, korķu viļķi un vēl-sazin-ko, lai beidzot izrautu telefonu!

jautājums ir vēl plašāks -- kāpēc vispār ir nepieciešamas melodijas, ne jau vairs pat polifonija, bet telefona skandu kropļotas dziesmas, ja var iztikt ar nekaitinošu pīkstuli. ja spējam atbildēt uz jautājumu, kāpēc telefona signāls ir mūzika, tad dažādas melodijas ir vienkārši dažādībai.

cita versija: tā ir laicīgas brīdināšanas sistēma, lai zvanītāju identificētu sekundi agrāk un 10 metrus tālāk (un tas acīmredzot ir svarīgi).

tas nav videjiem praatiem :-p)))

Tā gluži nav. Sēdi sestdienas rītā, viss drebošs, malko alu un blenz krāsainās bildēs TV ekrānā, mēģinot atsaukt atmiņā iepriekšējās dienas notikumus. Te piepeši zvana telefons kaut kur iz otras istabas dziļumiem. Ja pēc melodijas saproti, ka tas ir kāds kaunu un sirdsapziņu zaudējis klients, noignorē un sēdi sev tālāk. Ja atpazīsti, ka kāds no draugiem, mēģini saprast, vai kopš vakardienas Tev vēl draugi ir un attiecīgi rīkojies. Ja kāds tuvāks rads - vaimanādams dodies meklēt to sasodīto telefonu, ja nu kāds atkal atstiepies, bļa.

Melodijas ir krāna pagarināšanai.