Pegijas · Lī · interjers

es zinu divus uzreiz tepat Latvijā, un kādu vienu ASV, ja mazliet apdomā

Cik ilgi viņi ir kopā un galvenais - vai viņi paliks kopā? Nu kaut vai tik ilgi, kamēr bērns kļūst pilngadīgs. Es Latvijā zinu vienu pāri, kas dzīvo kopā gadiem, un arī tad vēl nevar zināt, vai tur ir siltums un uzticība viņu starpā. Un vai viņi var bērnam iedot vienlaikus to, ko var iedot tikai māte, un to, ko var iedot tikai tēvs. Un vēl galvenāk - kā viņi domā iedot tam bērnam apziņu, ka viņš dzimis no abiem, nes sevī abu divu gēnus, asinis un senčus entajās paaudzēs? Ja nav gēnu un vienas asins, tad tie nav nekādi vecāki, bet divi patēvi vai divas pamātes.

Oho

ko nozīmē šis oho?

Nopūtu, protams. Atvaino.
Jo nav tādas lietas kā tradicionālā ģimene. Un pēctecības apziņu (ja nu tas pēkšņi ir svarīgi) nodod ar audzināšanu nevis ar gēniem

Tev laikam ģimenē nav īpaši labi gājis, ja šī apziņa nav svarīga. Nez, es sevī jūtu gan tēva pusi, gan mātes pusi. Pat ārējā izskatā, un, jā, man tas ir svarīgi.

Ir labi gājis. Un tēvs ir pamatīgu dzimtas kolektīva sajūtu iedevis. Mamma pa savu līniju mazāk, tur es pats esmu interesējies. Bet es varu iztēloties situāciju, ka to dara citi cilvēki vai ka man rodas interese par citām piederībām (un man tāpat kā tev iet grūti ar tā saucamo geju kopienu)

Tur jau tā lieta - IZTĒLOTIES - iztēlošanās ir vislielākais sūds pasaulē.

Jā, taisnība. Iejusties droši vien bija jāsaka. Iejusties citu ādā

man jāpārdomā Tevis teiktais. Daudzi būtiski jautājumi.
Man šobrīd ir jautājums, kas uztrauc- kāds mans labs draugs no skolas laikiem, gejs, kopā ar savu partneri un lezbiešu pāri laida pasaulē bērniņu. Meitenei projekts "bēbis" apnika, mana drauga partneris, kurš tehniski ir tēvs nodevies karjerai un reti Latvijā, tikai sūta uzturnaudu, un bērnu reāli audzina mans draugs. Es nezinu, kas notiks, kad bērns sāks iet skolā. Būs taču jautājumi, un sīkie un viņu vecāki, un Latvijas sabiedrība tam toč nav gatava.
Par emoicionālajām un vērtību lietām, kā jau minēji, Tu uzdevi labus jautājumus. Man jāpārdomā. Tie abi LV pāri ir kopā jau ļoti sen, un viņiem ir vienas no saskanīgākajām attiecībām un mīlām, ko esmu redzējusi, daudzi heteropārī uz šito nav spējīgi. Inteliģenti, pārtikuši, kvalitatīvi (ja tā drīkst izteikties), talantīgi cilvēki. Teorētiski - viss, ko vien bērnam ideālos apstākļos varētu sniegt, ir viņu spēkos. Bet jā, laikam jau divi audžutēvi būtu adekvātāks jēdziens...Baigi neviennozīmīgi tas viss ir...

Jā, ir neviennozīmīgi. Arī tādā ziņā, ka likumdevējs šajā situācijā ir tas bērns, jo viņš iznes visu tādas ģimenes smagumu, kamēr abi tēti vai mammas ir pieaugušie un viņiem citi motīvi un cita domāšana. Tādas ģimenes ir grūti pieņemamas, es domāu, tāpēc, ka mēs tomēr vairumā gadījumu esam uzbūvēti no tēta un mammas, pat ja arī dažreiz ne bioloģiski. Nu man mamma bērnībā piemēram dziedāja šūpļadziesmas. Neiztēlojos, ka tētis to būtu darījis. Mammas dziedāšanā tomēr ir kaut kāds tāds elements, kāds tēva dziedāšanā nekad nebūs.

Man savukārt bija pazīstamas divas lezbietes, baigi sabiedriski aktīvās. Un uz tādas sabiedriskās aktivitātes viļņa izdomāja, ka grib bērniņu. Mēģināja mākslīgi, nekādi nesanāca. Tad atrada džeku, kas bija ar mieru pārgulēt ar to vienu lezbieti. Izdevās. Palika stāvoklī, staigāj abas laimē. Īsu brīdi. Jo pēc pārgulēšanas ar to džeku tā lezbiete pēkšņi saprata, ka nemaz nav lezbiete, un sākās kaļika-kakaļinka, laimīgā lezbiešu ģimene izjuka un jaunā māmiņa aizgāja pie tā apaugļotāja. Labi, ka to bērnu pan'ēma līdz. Otra, tā pamestā, atbrauca pie mums un sāka stāstīt, ka viņai jau nemaz tas bijušās draudzenes bērns bijis vienaldzīgs, ka viņa piekrita tam tikai tāpēc, ka tā otra gribēja. Tad tai pie tā veča aizgājušai atkal uznāca kaut kāds bzdinkš un tā sāka atkal zvanīties vecajai draudzenei, bet tai jau pa to laiku nomainījušās trīs citas lielās mīlas. Un tā tas bērniņš tur nezin kur mētājas, kamēr mamma skrien pa pasauli lielās pišas meklējumos. Bet nu galvenais jau, ka geju tiesības un tā. Principā, tā teikt.

pardon, protams, bet ar ko heterō pāri nahuj labāki? heterō jau arī pišās sievām/vīriem aizmuguriski, ja sagribās, šķirās pa trim lāgiem, kad riesta laiks, un par bērniem pofig, jo tam ir vecmammas, kā jau tradicionālās ģimenēs pieklājas :) mi vsje sģelani iz mjaso, nekā jauna.

to tu vari saviem brālīšiem trusīšiem stāstīt

saviem?
nē, es to stāstu tev, jo tu te visiem lielies ar savu vienradzi - izdevušos tradicionālo ģimeni, kurā tev paveicies piedzimt - un aiz lielas laimes nesaproti, cik tava vienradža seksuālā orientācija ir nesvarīga.

te ir pavīdējis gana daudz piemēru par homoseksuāliem pāriem, kur daudz uz sevi dročījošu neirōtiķu un narcisu u.c. nezkādu izvirtuļu, kam bērnus pat gūglēt nevajadzētu ļaut, bet fakts ir tāds, ka tādu ir liels vairums arī heterōcilvēku, viņiem gan diemžēl neviens ar likumu neaizliedz taisīt un traumēt bērnus. mēs visi esam vienādi sapisti un mums visiem pienākas vienāda augstuma latiņa, ja sagribās pēcnācējus.

(Slow clap)

Interesanta teorija par to mammas dziedaashanu.
Man teetis shuupuljdziesmas dziedaaja (hobijtipa muuzikjis). Jo mamma, manas pasaulee naakshanas laikaa, veel instituutaa studeeja, sesijas, rezidentuiras utt, liidz ar to arii teetis uznjeemaas aukleeshanu. Es no teeta arii pati dziedaat iemaaciijos, taa ka es neteiktu, ka teeva dziedaajumaa nav kautkaada "elementa"