Nopūtu, protams. Atvaino. Jo nav tādas lietas kā tradicionālā ģimene. Un pēctecības apziņu (ja nu tas pēkšņi ir svarīgi) nodod ar audzināšanu nevis ar gēniem
Tev laikam ģimenē nav īpaši labi gājis, ja šī apziņa nav svarīga. Nez, es sevī jūtu gan tēva pusi, gan mātes pusi. Pat ārējā izskatā, un, jā, man tas ir svarīgi.
Ir labi gājis. Un tēvs ir pamatīgu dzimtas kolektīva sajūtu iedevis. Mamma pa savu līniju mazāk, tur es pats esmu interesējies. Bet es varu iztēloties situāciju, ka to dara citi cilvēki vai ka man rodas interese par citām piederībām (un man tāpat kā tev iet grūti ar tā saucamo geju kopienu)