Nezinu, vai tas vēl joprojām vakardienas ķirbju lietas sakarā vai kā, bet pagājšnakt sapņoju, ka esmu Harijs Poters un ka ar padusē pasistu Voldemorta galvu (kas līdz tam tika uzglabāta ne ta' ledusskapī, ne ta' iesaldēta neliela baseina dzīlēs) bēgu no Baronielas uz Mežaparku.
Un mans burvju zizlis (vai kā jau nu tas tiek dēvēts latviskajā versijā) bija lokans.

Jā, jā, paging Dr. Freud.

Vienīgais sapnis, ko atceros naktī pēc mjūz, ir tas, ka Aldonkuļa stundā tūlīt jāiet pie tāfeles, bet no tiem uzdevumiem [atkal] pilnīgi neko nejēdzu. Srsly?

Pagājšnakt kaut kādam milzzobainam slepkavmošķim ar vates kociņu no ilkņiem slaucīju asinis un ar tām cītīgi krāsoju kaut kādu bērniem paredzētu krāsojamgrāmatas bildi. Vismaz kaut kas beidzot iet uz pareizo pusi.

Pagājšnakt sapnī frenčkisojos ar mīļumiņu. Un ne jau, ka man būtu kaut kas pret mīļumiņu, gluži otrādi, bet man pietrūkst manu slaktiņsapņu, nu, cik var.

Bet ja jūs zinātu, cik seksīgu vilkaci pagājšnakt sapnī redzēju, nu vienkārši baigi.

Pagājšnakt sapņoju kaut kādu asiņainu detektīvkrimiķi, kurā atmiņā paliekošākā aina bija pie spoguļa pieliekusies sieviete gatavībā krāsot lūpas - tad metāliski zobenīga žvinkstoņa - tad lidojoša galva ar krāsošanai gatavām, smaidā atieztām lūpām - tad pie spoguļa palikušais rumpis ar paceltu roku, kurā joprojām tiek turēta lūpkrāsa - tad ļoti izjusti vīrieša smiekli izteikti īvil manierē.
Kaut kas jau uz slaktiņsapņu pusi, which is good, very good indeed.

Pagājšnakt sapnī [atkal] precējos. No worries, though - cilvēks tas pats, za to gredzeni uzreiz veseli četri.

Vakar noskatījos šo, un jāsaka, kā ir - smuki jau sataisīts, bet beigās vienalga vienīgā reakcija bija no "and that was it?" sērijas. You know, Bendžamina Batona stilā - trīs stundas velkas, velkas, velkas, beigās galvenais varonis nomirst, un skatītāji atviegloti uzelpo.

In other news, šonakt sapnī noslēdzu līgumu ar pašu nelabo. Galvenais bija izpildīt manu norunas daļu, jo citādi, kā ze devil izteicās, "you'll make me look bad". Wtf, brain, wtf.

Akšausmas, akšausmas, atcerējos taču, ka pagājšnakts sapnī Dominiks līda bučoties, bet viņam pašam par to smiekli nāca.
K čemu bi eto, mana dārgā zemapziņa?

Tik krāšņi sapņi sen nebija bijuši - kaut kāds puika staigā apkārt uz rokām un visur aiz sevis atstāj asins peļķes, jo zemāk par viņa krūtīm ir tikai asiņainu karājošos iekšu mudžeklis, bet mana sapņu "kameras" acs tikmēr nošķiesta zarnām un asinīm. Jauki, jauki.
Nu re, tagad var arī brokastiņu uzēst.

Ja pagājšnedēļ biju aizrāvusies ar serial killers, tad šonedēļ tie ir spoku šoviņi, namely, this, this, this and this. (Pēdējais gan ir visai liels piece of poop, bet nu vismaz vietām smieklīgs; "like, ohgmygod, did you see it, run, go get it! ...oh, it's just a pigeon"; nabaga palodzim noteikti sirdstrieku piebiedēja.) Un tūlīt būs arī šis, goodie, goodie.

Par paranormālām parādībām runājot, šonakt nosapņoju, ka Baibulis bija apmēram piecmēnešu stāvoklī. (Baibu, tu tikai neapvainojies, pati taču zini, kādi man tie jociņi, ghāhā.)

Pagājšnakt sapņoju, ka ledusskapī noglabāju kādas random beibes līķi (jo nesasalušu būtu baigi problemātiski sadalīt bez milzu ķēpas).
Tīri mākslinieciskiem nolūkiem, saprotiet.

Šonakt tik slikts sapnis bija, ka aš pilnīgi pamodos - Baibas lieliskais vīrietis bāza man mēli ausī. Ugh. Šermuļi, šermuļi.

In other news, kopš mīļumiņš man granātu krellītes uzdāvināja, esmu ieviesusi tādas vēl arī no sarkanās tīģeracs un kvarca kristāliem, ibo smuki takš, plus vēl tur visādus labumus sola - uzlabotu libido, atbrīvošanos no gremošanas traucējumiem un kāju sēnītes, kosmosa informācijai atvērtas čakras un ko tik vēl ne. Tad nu tagad uzcītīgi valkāju un gaidu brīnumus, he he.

Tā jau ir - tikko es viena braucu uz rietumu kraju, Lave drīkst ciemos uzaicināt Gustu, a to citkārt Ļena viņu nelaiž, ibo es esmu neprecējusies mātīte, kas tā vien cierē visādus tādus Gustavus dabūt savos baudkārajos nagos.
Stupid doesn't even begin to cover it.

On a completely unrelated note, vakar sapņoju, ka esmu pēkšņi kļuvusi kurla. Trauksme izpalika, jo laimīgi atklāju, ka spēju galvā dzirdēt ūmfus. (Bet ko tad var gribēt, ja uzmauc lielās ausis, uzliek vienu mapi mūziciņas un aiziet gulēt.)

Vēl vakar, savu rīta tēju dzerot, sodījos par to, ka sapņos pēdējā laikā pārāk bieži rādās visādu kosmētiku un šmāķu reklāmas (nesenākā bija par dezodorantiem) un ka mani slaktiņsapņi sazin kur nozuduši. Un tad, ko domājies - pagājšnakt man pakaļ staigāja asiņains bērns ar krūškurvī ietriektu roku (nocirstu) un pēc tam arī kāju (arī nocirstu). Atliek vien atviegloti nopūsties, jo, lai gan tās ekstremitātes tur nonāca ne manas vainas dēļ, kā tam būtu bijis jābūt, bet tomēr - tas jau ir progress. We'll get there.

Visi kaut ko grib, visiem no manis kaut ko vajag, kamēr vienīgais, ko gribu es, ir kaut kur nolīst, lai tie visi man liktu mieru un lai ar savām gribēšanām un vajadzēšanām tiek galā paši. Bet tā jau nenotiek, vai ne.

Un no gulēšanas pēdējās dienās arī labāk nekļūst, pārmaiņas pēc tā ir pilnīga ne-atpūta.
Par zobupastas reklāmu manos sapņos jau esmu stāstījusi, bet vakarrīt redzēju tādu nu jau arī skropstu tušai. Un šorīt kaut kādā radiņu pasākumā tētis kā manu līgavaini visiem stādīja priekšā Misteru Maitu Kliju, a.k.a., Jāni Ķiploku. Wtf, brain, wtf.

Vakar visai negaidīti atcerējos, cik patīkami ir kaut ko darīt nepareizi. Ne jau tur visādas vitāli svarīgas lietas, bet tieši sīkumus, kas nevienam neko ļaunu nenodara. Tā, piemēram, parasti ilgu laiku vakaros stresoju par to, ka jāiet gulēt, jāmazgājas, jātaisa gulta, jānoģērbjas, bet vakar tik sasodīti forši bija pārmaiņas pēc bez noģērbšanās un dušošanās palīst zem segas un vienkārši gulēt.

Sapņoju, ka biju kaut kāda Āfrikas bēgle un veselu grupiņu tādu, mani ieskaitot, dzenāja slepkavnieki. Visus apšāva, izņemot mani un vēl kaut kādu personāžu, ar kuru kopā pēc tam ēdām cukurvati, kas mutē šķita esam gluži parasts kokvilnas pikucis.

Man ir apnikuši sapņi par vidusskolu, un man sāk apnikt arī tie sapņi, kuros esmu blonda, burtiskā nozīmē. Nezinu, vai tas ir savstarpēji saistīts (un nemaz arī negribu zināt), jo vienkārši ir ap.ni.cis.

Aizvakar nopirku feinu lillīgi violetu nagulaku, vakar apgādājos ar šausmīgi smuku vasaras kleitu tādos pašos toņos, un šodien, rakstāmgaldu kārtojot, atvilktnē atradu mākslīgos nagus, kurus tagad apsveru pielipināt un nokrāsot lillā. Varbūt arī viss šis ir savstarpēji saistīts. Who knows.

Es šodien esmu lokāla izmēra varonis, kā arī atkal jau sātaniski (t.i., Ls 6.66) iepirkos rimčikā.

In other news, neveiksme neveselīgo našķu izskaušanas frontē - nācās atkal ikdienas racionā ieviest Selgas cepumus, a to dažam labam tie jau otro nakti pēc kārtas sapņos rādās. Dadzīvojušies, nu.

Atkal jau sapņoju, ka esmu blondīne.
Ziniet, tad jau slaktiņsapņi mani mulsināja mazāk.

Lai gan dzīvē ar šādām prasmēm lepoties nevaru, sapņos itin bieži ar vellapēdu dragāju tā tik vien.