Vakar visai negaidīti atcerējos, cik patīkami ir kaut ko darīt nepareizi. Ne jau tur visādas vitāli svarīgas lietas, bet tieši sīkumus, kas nevienam neko ļaunu nenodara. Tā, piemēram, parasti ilgu laiku vakaros stresoju par to, ka jāiet gulēt, jāmazgājas, jātaisa gulta, jānoģērbjas, bet vakar tik sasodīti forši bija pārmaiņas pēc bez noģērbšanās un dušošanās palīst zem segas un vienkārši gulēt.

Sapņoju, ka biju kaut kāda Āfrikas bēgle un veselu grupiņu tādu, mani ieskaitot, dzenāja slepkavnieki. Visus apšāva, izņemot mani un vēl kaut kādu personāžu, ar kuru kopā pēc tam ēdām cukurvati, kas mutē šķita esam gluži parasts kokvilnas pikucis.