09:37 am
Nemierīgi dīdījos Ziemeļblāzmas stacijā, kamēr tai cauri brauca preču vilciens. Piepeši man blakus uz asfalta kaut kas noplakšķēja. Paskatījos - tā bija A4 formāta papīra lapa, sarullēta rullītī un pārsieta ar dzeltenu vilnas diedziņu. Acīmredzami izmesta no vilciena. Izņemot mani un dzelzceļa darbinieci, stacijā nebija neviena, kas varētu mētāties ar jelkādiem priekšmetiem.
Pirmās asociācijas, protams, man kā vēsturniecei, bija izvešanas uz Sibīriju un izsūtītie, kas met no vilciena zīmītes draugiem, ģimenei un mīļajiem. Aizdomīgi nopētīju prečinieku. Vilciens kā vilciens.
Diemžēl nav ne jausmas, kas tieši bija rakstīts vīstoklītī, jo to tūlīt savāca dzelceļa darbieniece un steidzīgi pazuda stacijas ēkā.
moš viņai romāns ar vilciena vadītāju..
Jā, tā bija otrā ideja, kas man ienāca prātā. Tas gan būtu šausmīgi romantiski - mūsu moderno tehniku laikā mētāt pa logu vēstules mīļotajai!
Vispār narkotikas laikam neiet cauri, dzelzceļa darbiniece nevar iesviest mašīnistam atpakaļ vilcienā naudu :))
o, paldies par pērli iekš kraja leģendu krātuves :)
Perfektai leģendai tev tikai atliek vienoties, kura no versijām ir visiederīgākā - izvešana, mašīnista romāns vai narkotiku darījums.
bāc, nozaga dz.c. darbiniece mums veselu stāstu !
Acīmredzot, tas bija viņas stāsts, un viņas svētas tiesības darīt ar to, kas vien ienāk prātā.
| From: | coma |
Date: | May 29th, 2008 - 12:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
mana pirmā doma bija pretpraida bukletiņš
"No Pride" starp citu maziem, šķībiem burtiņiem bija rakstīts uz stacijas būdiņas sienas.
Varbūt tas bija kāda nolaupītā pēdējais, izmisīgais mēģinājums paziņot par savu nolaupīšanu...