Shelly - manās mājās sieviešu nav

04:19 pm - manās mājās sieviešu nav

Vakardien, mazgājot logus un klausoties sirsnīgu skotu gabalus "Donald, where's your trousers" stilā, atkal pārcilāju prātā pukstu, kas manī briest jau kādu pusgadu vai vairāk. Vakarā atnāca ciemiņi un gluži nevilšus uzjundīja manī šīs pārdomas ar jaunu sparu.
Domas ir par vīriešiem. Par to, kāda ir neprecētu vīriešu attieksme pret precībām.
Kā pirms pusgada precētais sievietei man šajā jomā ir bagātīgs novērojumu lauks. Dažreiz tas aiziet līdz pilnīgiem paradoksiem. Es dzīvoju ar savu veci vienā dieva mierā apaļus sešus gadus, un viss ir jauki un lieliski. Nevienam nav nekādu pretenziju. Bet dienā, kad vīra draugi uzzina, ka biedrs nolēmis iestūrēt laulības ostā, tad tikai sākās. Vaļā iet pilns repertuārs: ar noraidošiem saukļiem tiek apdrukāti krekliņi, izkliegti naidīgi saukļi, organizēti gājieni un izgājieni, brīnums, ka vēl internetā neatver speciālu mājaslspau, neraksta uz presi un neuzstājas radio (varbūt raksta arī, tikai nepublicē, es jau nezinu). Dzīvoju patstāvīgās kaku maisa gaidās.
Jo tikai man, naivajai, ir licies, ka nav nekādas starpības, vai tu dzīvo entos gadus kā miss X vai kā misis X. Ka nekas jau nav mainījies, tā ir tikai tīri formāla padarīšana, dzīve jau turpinās precīzi tāpat kā pirms tam. Starpība noteikti ir (kur tieši, pagaidām neesmu sapratsusi, tak skaidrs, ka noteikti uz slikto pusi, uz galu un pazušanu).
Nu, vēl pasakiet, ka mūsdienu vīrieši nav romantiķi, kas liek uz kāzām lielas, milzīgas un neiedomājamas ekspektācijas!
Jau pirsmkāzu posmā man radās neliela teorija par vecpuišu iedalījumu. Izklāstīšu īsumā tās ieceri:
1. grupa. "Tā sanāca". Vecpuiši, kas izceļas ar to, ka ne ar ko īpaši neizceļas. Nav ne pārāk resni, ne pārāk tievi, ne pārāk nabagi, ne pārāk bagāti. Viņiem ir savas pozitīvās puses, defekti ir visumā paciešami un normas robežās. Viņi ir vieni paši, jo tā sanācis. Ja būtu snaācis citādāk, varbūt būtu citādāk. Reta un saudzējama suga.
2. grupa. "Intrigants". Šīs grupas vecpuiši ir vieni paši ne pēc savas gribas. Sirds dziļumos viņi labprāt gribētu, lai kāda viņus mīl. Vai vēl labāk - vairākas. Un pavisam labi, ja viņus mīlētu visas. Visas smukas, gudras un bagātas, un visas bez noteikumiem un bez ierunām. Tikai diemžēl kāds liktenīgs defekts dāmas no viņiem atbaida kā velnu no krusta. Vai nu mūsu intrigants galīgi nemāk uzvesties, vai kājas nelabi smird, un viņš par to pat nneojauš, vai nu dzīvoklis mazs vai mati sāk mukt no gudrās galvas. Tad 2. grupas pārstāvji nežēlīgi cieš un ar sajūsmu moka visus/as apkārtējos/ās.
3. grupa. "Idejiskais Vecpusis". Idejiskais vecpusis zina savu dzīves mērķi - reliģisku, māksliniecisku, politisku vai finansiālu. Uz šī mērķa liesmojošā altāra viņš ir nolicis visu, kas vien viņam ir bijis - sievietes, dzimteni, nervus, jaunu sarkanu auto un kuņģi. Ļoti labi, ja tas ir atmaksājies. Tad Pārliecinātais Vecpusis ap bālo pieri saņem starojošu lauru lapu vainagu un devu ģēnija pievilcības pretējā dzimuma acīs. Slikti, ja visi upuri izrādījušies veltīgi. Tad Idejiskajam draud Intriganta liktenis un viņš būs patiesi sašutis, ka visa pasaule nav sadevusies rokās, lai uzkāptu uz tā paša grābekļa, uz kura viņš.
Lūk, tādas domas raisās manā mazajā, blondajā galviņā, mazgājot trī logus un vienas balkona durvis Darba Svētku dienā.