Shelly -

Es teiktu, ka cilvēks drīzāk jūtas viens, kad ir slikti. Bet kopumā cilvēkiem, manuprāt, ir raksturīga vēlme palīdzēt, glābt kādu. Bet ko lai dara ar tādu, ko glābt nevajag?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādu vienkārši mīl un priecājas pavadīt laiku kopā, piedzīvot kaut ko. Es gan līdz šim nemaz neesmu satikusi cilvēku, kuram dzīvē viss ir kārtībā. Vienīgi daži savas problēmas uztver mierīgāk un paši tiek galā, citi grib atrast uzklausītāju, citi gaida reālu palīdzību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es pieļauju, ka spēja mīlēt vispār nav vienkārša un nav dota visiem, kaut kā tā.
Bet nu iespējams, es pārāk iedziļinos kaut kādos murgainos smadzeņu impulsos :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es drīzāk teiktu, ka tā ir nevis spēja, bet prasme, ko attiecīgi vai nu izkopj vai nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+ daudz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tad ej un sakopies beidzot :)

(Reply to this) (Parent)

Es Tev nepiekristu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo vispirms ir - vai nu "ierubīšanās", vai nē, un ja nav, tad par kādu izkopšanu var runāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Ierubīšanās", imo, ir katram cilvēkam, kurš bērnībā bijis mīlēts.

Savukārt izkopšana ir pārsvarā gadījumu iespējama tāpēc, ka mīlēšana ir darbība, nevis jūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Mīlēšana ir ... nevis jūtas", šis izklausās vai nu neprātīgi, vai ģeniāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebūt ne, tas ir tas, ko, piemēram, kristieši un viņu baznīcas tēvi mēdz uzsvērt jau gadsimtiem.

Neņemot klāt reliģiju, padomā pats. Piemēram, māte, kura "jūt" superīgo mīlestību pret bērnu, bet par viņu nemaz nerūpējas -- vai tev šķiet, ka tāda viņu mīl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es intelektuāli saprotu Tavu domu, bet man tā riebjas, precīzāk, šāda preparēšana.

Manuprāt, tā dara tie, kas "nerubī". Ieskaitot baznīcas tēvus, kurus piemini, iespējams. Es tiem nesekoju.

(Reply to this) (Parent)

P.S. Jo Tu piemini piemēru - "jūt", bet "nedara". "Jūt" bet "nemīl"... Tas viss ir absurds pēc definīcijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās jau gana OK, ja tas ir prātā kopā, tas man šķistu tikai normāli.

Bet sākās jau šī apakšsadaļa komentāriem ar to, kā shelly te runāja par spēju vs prasmēm, t.i., ka mīlestība ir spēja, kura var nebūt.

Bet darīt "mīlestības lietas" (t.i., piemēram, rūpēties par kādu) tu vari arī tāpēc, ka saproti un atzīsti, ka tā ir laba lieta, pat ja it kā nekādu mīlestību nejūti. Tāpēc var būt vajadzība sadalīt, un tāpēc, imo, ir jēga runāt par to, ka darīšanas sadaļa ir svarīgākā un pamatā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nerunāju par spēju vs prasmēm. Par to runāji Tu. Es pat teiktu, spamoji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

🤔 okkkkkeiii....

(Reply to this) (Parent)

Paldies, ka komentē, bet - nē.

(Reply to this) (Parent)

Attīstīt vai izkopt var gan prasmes, gan spējas, imho.
Spēja:
Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
Sabiedrības nodrošināts stāvoklis
Prasme:
Noteiktā sistēmā apvienotu īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
Jautājums tikai par to, vai vairums cilvēku to dara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var gan vienas, gan otras, bet, kā redzi no savām definīcijām, spējas ir vairāk tādas, kas kādam var būt, vai nebūt.

Piemēram, absolūtā dzirde ir spēja. Bet prasme muzicēt, lai arī benefito no absolūtās dzirdes, nav absolūti nepieciešama (lai mani palabo mūziķi, ja kļūdos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana definīcija būtu tāda, ka tu tagad vienkārši skaldi matus. Lūk, tā vēl tiešām varētu būt mana. Iepriekš minētās bija no tezaura. Nemaz nerunājot, ka es neko nedefinēju. Es reflektēju.
Nu, lūk es arī varu piekasīties pie katra vārdiņa, viii.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fair enough. You do you.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, re, cik Tu vari būt saprotošs, ja pacenties :)

(Reply to this) (Parent)