Shelly -

"Ierubīšanās", imo, ir katram cilvēkam, kurš bērnībā bijis mīlēts.

Savukārt izkopšana ir pārsvarā gadījumu iespējama tāpēc, ka mīlēšana ir darbība, nevis jūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Mīlēšana ir ... nevis jūtas", šis izklausās vai nu neprātīgi, vai ģeniāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebūt ne, tas ir tas, ko, piemēram, kristieši un viņu baznīcas tēvi mēdz uzsvērt jau gadsimtiem.

Neņemot klāt reliģiju, padomā pats. Piemēram, māte, kura "jūt" superīgo mīlestību pret bērnu, bet par viņu nemaz nerūpējas -- vai tev šķiet, ka tāda viņu mīl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es intelektuāli saprotu Tavu domu, bet man tā riebjas, precīzāk, šāda preparēšana.

Manuprāt, tā dara tie, kas "nerubī". Ieskaitot baznīcas tēvus, kurus piemini, iespējams. Es tiem nesekoju.

(Reply to this) (Parent)

P.S. Jo Tu piemini piemēru - "jūt", bet "nedara". "Jūt" bet "nemīl"... Tas viss ir absurds pēc definīcijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās jau gana OK, ja tas ir prātā kopā, tas man šķistu tikai normāli.

Bet sākās jau šī apakšsadaļa komentāriem ar to, kā shelly te runāja par spēju vs prasmēm, t.i., ka mīlestība ir spēja, kura var nebūt.

Bet darīt "mīlestības lietas" (t.i., piemēram, rūpēties par kādu) tu vari arī tāpēc, ka saproti un atzīsti, ka tā ir laba lieta, pat ja it kā nekādu mīlestību nejūti. Tāpēc var būt vajadzība sadalīt, un tāpēc, imo, ir jēga runāt par to, ka darīšanas sadaļa ir svarīgākā un pamatā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nerunāju par spēju vs prasmēm. Par to runāji Tu. Es pat teiktu, spamoji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

🤔 okkkkkeiii....

(Reply to this) (Parent)

Paldies, ka komentē, bet - nē.

(Reply to this) (Parent)