Uz "balkona" žāvēju papriku. Vakar žāvēju dilles, bet viņas sakrāmēja savus mazos izpletnīšus un aizlidoja. Pētersīļi viņām šodien gribēja pievienoties. Bet jāatzīst, ka paprikai neies tik viegli, jo viņa karājas striķī.
Un vispār arī grieķijā nāk rudens. Vienu rītu pamodos un saodu klasisko rudens smaržu. It kā jau čotka, aizvien pa dienu labāk ir ēnā, bet vieglas skumjas kaut kā neizpaliek. Neba nu vasarai kā tādai būtu bijuši baigie plāni vai neplāni.
Drošība un rutīna. Ziemā drošvien būs auksti.
Kaltēju savus zaļumus un mazliet skumstu pēc dārza un pagraba. Nevis lv komplekta, bet sava. Ko nu var vai nevar saukt par "savu". Rūķīšu ligzda ar saprātīgu megadārzu, pagrabu un avokado koku, moška.
Vispār mums kaimiņos ir neapdzīvota sēta ar granātāboliem, kas lēnām ienākas un vīģi, kas jau izbeidzas. Varēja taisīt reidu arī uz "dieva vīnogām", bet nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu par to kam viņas pieder. Bet garšīgas. pēdējais laiks iet uz kalnu pēc rozmarīna un monikas.
Ā, un es vakar iesāliju gurķus, nomm nomm
Un iekšās kaut kāds nelāgs nemiers. Bet varbūt pie vainas ir mēness fāzes.