Par zvaigznēm*
Reiz dzīvoja divi eņģeļi - Zera un Zuramīts**. Viņi ļoti mīlēja viens otru - pavisam cilvēciski. Bet Dievs nebija ļāvis eņģeļiem mīlēt vienam otru un par sodu izraidīja viņus. Ja viņi būtu izraidīti kopā, tas nebūtu tik slikti, bet Zera tika nosūtīts uz vienu tālu zvaigzni, bet Zuramīts uz citu - prom otrā visuma malā. Nu starp viņiem pletās bezdibenīgs, melns tukšums, ko nevarēja šķērsot pat domas. Vienīgais, kas to spēja pārvarēt, bija mīlestība. Zera tik ļoti ilgojās pēc Zuramīta - ar tik lielu uzticību un mīlestību, ka sāka būvēt gaismas tiltu no savas zvaigznes. Un otrā pusē Zuramīts, nemaz nenojaušot, ko Zera dara, mīlēja viņu tik stipri, ka šī mīlestība radīja gaismu, kas stiepās Zeras virzienā. Tūkstošiem un tūkstošiem gadu viņi būvēja savu gaismas tiltu, līdz vienā brīdī satikās un metās viens otra apskāvienos. Visas ciešanas, smagais darbs un vientulība nu bija aizmirsti un abu trimdas zvaigznes savienoja mirdzošs gaismas ceļš.
Citi eņģeļi bija sašutuši par Zeras un Zuramīta izdarībām un vērsās pie Dieva ar protestiem. "Kā tā var?" viņi teica. "Viņi ir pārkāpuši Tavus likumus! Viņi izvairās no Tevis uzliktā soda!" Zvaigznes un visums ieslīga klusumā. Bet tad Dievs teica: "Nē. Ko uzbūvējusi patiesa mīlestība, to nebūs nojaukt par Visvarenajam. Tilts nu stāvēs mūžību." Un tā nu tas stāv - tas ir Piena ceļš.

*No L.M.Montgomerijas "Story Girl"
** Es nezinu, kas eņģeļiem ir par dzimumu, nav taču no svara, ne?