Keitas Bušas jestrā dziesmiņa
Babooshka ir viens interesants gabals.
Tur ir tā, ka kāda padzīvojusi dāma vēlējās pārbaudīt, vai vīrs tai ir uzticīgs. Tā nu viņa izdomāja sev alter ego, visu tādu pikantu meitiņu Babūšku, un sāka sūtīt vīram mīlīgas vēstulītes. Vīram vēstules iepatikās gan, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka ļoti atgādināja viņam sievu - pirms viņa bija kļuvusi tāda dzīves nogurdināta, kad viņa bija dzirkstoša un interesanta un visu laiku neraudāja. Un dāma gāja vēl tālāki un uzaicināja vīru uz tikšanos, un viņš taču aizgāja arī un satika maskēto, grezno Babūšku un viņa to fascinēja atkal tikai tāpēc, ka atgādināja viņam par laimīgo, jauno, skaisto sievu.
Autore gan pati gan pēcāk atzina, ka nezināja, ko šis krievu vārds nozīmē. Domāju gan, aiz kam gan cilvēks lai gribētu dziedāt par liktenīgu seksī beibī, vārdā Vecmāmiņa. Sorī, nevis Vecmāmiņa, bet vecMāmiņa.
Bēdīgs tas jestrais gabals, bēdīgs.