evro nevro
Ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas un es tikai pirms kādiem dažiem mēnešiem šajā sakarā tā pa īstam pārtraucu izjust tādu mazu diskomfortu - man riebās nezināt lietu īstās cenas un man riebās visu laiku galvā kaut ko rēķināt un pārrēķināt. Tad es to pārstāju darīt un cenas sakrita vietās, bet tikai daļēji un lēnām.
Es sāku zināt, cik maksā viens avokado un cik - fuet desa, dzeramais jogurts un e-taloni. Sāku atcerēties, cik izmaksā nedēļas biļete vilcienam un aptuveni cik naudas es plus mīnus iztērēju bārgājienā, kā arī kura price range vīnu es preferēju. Taču es vēl aizvien neesmu galvā sapratusi, kādas bija kaut kādas manas robežas attiecībā, piemēram, uz apģērba pirkšanu sev vai dāvanu iegādi citiem. Tā rezultātā man ir visādas skaistas jaunas drānas un apkārtējie ir tikuši pie dažādām foršām lietām.
Bet šāds stāvoklis vispār ir iespējams tikai tāpēc, ka pagājušais gads bija diezgan veiksmīgs finansiāli un mans transfērs uz eiro būtu bijis citāds, ja man kaut kas tā pa īstam būtu bijis jārēķina.