Injuns, injuns everywhere
Viena lieta ir vakarā nākt mājās no pavēlāka vilciena, secināt, ka ceļu aizšķērso kaut kāds monstrs kravas vilciens, līksmi dungājot dziesmiņas, tipināt pa sliedēm, lai sprigani apstaigātu apkārt visiem tiem tūkstošiem vagonu (labi, septiņiem, neiesim jau te pārspīlēt), jā, tā priecīgi, priecīgi, sirdi silda jauki pavadīts vakars, lalallā, vilciens apstaigāts, mājas, jē!
Cita lieta ir no rīta melnā tumsā pēc dažām stundiņām atkal kulties atpakaļ pa to pašu ceļu, kur priekšā stāv vēl lielāks monstrs vilciens ar kaut kādiem padsmit apejamiem vagoniem, ojā, rīta izpriecas, katorga gatavā, aiz niknuma jāspārda uzbēruma akmeņi.
Bet tad atkal, staigāt ir labi, vai ne.