Scorpse ([info]scorpse) rakstīja,
@ 2014-08-15 19:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Party crashers
Vispār tā frizieriešana sanāca tā pa pusei par velti, jo šodien no paša rīta pa ceļam uz plānoto pasākumu iekļuvām avārijā. Tādā, nu, negantā avārijā, jo, braucot pa šoseju, kur atļautais ātrums ir 100 km/h, pretimbraucošais iebrauca mūsu joslā. Man izdevās izvairīties no frontālas sadursmes un viss beidzās laimīgi visiem - man nekaiš gandrīz itin nekas, manam pasažierim ir lauzts deguns un skramba pie acs, bet otras mašīnas vadītājam ir lauzta kāja. Varēja būt daudz, daudz ļaunāk. Krietni daudz ļaunāk. Un man šobrīd vislielākais sliktums ceļas no tā, ka es ik pa brīdim iedomājos, kas viss varēja notikt. Bet nenotika.
Zinkā, nevar īsti izklāstīt, kā es jūtos. No vienas puses, ir tikai milzu atvieglojums par to, ka viss ir labi. No otras puses, ir tik pretīga, pretīga sajūta. Ir labi apzināties to, ka mašīnas uz ceļa apstājās un ļoti palīdzēja. Ātrā palīdzība atbrauca ļoti ātri. Policija visu ļoti rūpīgi izmērīja. Otrs vadītājs no sākta gala atzina savu vainu. Mašīna, protams, ir diezgan lupatīgā stāvoklī - visa šofera puse labi sadragāta, ieskaitot riepu diskus, kas ir deformēti, un caur kuriem labi redzami nesen uzliktie jaunie bremžu diski.
Diez, ko man rīt sacīs apdrošināšanas eksperts. Lai kaut cik atbrīvotos no emocijām par to, ka manā mašīnā ietriecās uz ceļa aizmidzis šoferis, par to, ka man vairs nav mašīnas, par to, cik viss varēja beigties šausmīgi, es atnācu mājās, izvilku stikla gabalu no dekoltejas un vēl vienu izkratīju no auss, un tad uzreiz sazinājos ar apdrošināšanu.
Ko es daru? Kopš 12iem dienā ēdu un guļu - kad pamostos, paēdu, tad atkal paguļu, tad paēdu. Mīļotais lauztais deguns tikai guļ un piecēlās vien uz Garlic Butter Spaghetti with Herbs (starp citu, ļoti, ļoti gardi. excellent in its simplicity.) Es ik pa brīdim atklāju sev jaunas vainas - jocīgi sāpošu galvu [tak laikam kaut kāds mini satricinājums], saskrambātu kreiso roku, kas bija uz stūres tad, kad mans stikls izbira, lūpas maķenīt apdauzītas no gaisa spilvena. Bet dārgais, protams, izskatās tā, it kā būtu pamatīgi daudzīts naktī uz ielas [it wasn't me, though].
Lai cik tu labi vai uzmanīgi brauktu, par citiem nu nekā nevar atbildēt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

akmansdievs
[info]sursurs
2014-08-15 22:26 (saite)
Labi, ka paguvi izvairīties un viss beidzās okei.
Bet par tām "kas varēja notikt" sajūtām - tas ir pavisam, pavisam normāli. Un pavisam normāli ir arī tas, ja vēl trīc rokas ieraugot pretimbraucošu mašīnu vai sēžoties pie stūres savai. Tas vnk pēc laiciņa pāries. Nezinu - pāris dienas, nedēļa, divas, tās domas pamazām noliksies malā. Un nav teikts, ka tās domas vnk brutāli jānostumj malā un nevar tā domāt - vnk pēc aika tās iešausies galvā retāk un retāk un vairs neizraisīs tādas emocijas kā sākotnēji. :)
//Tici man - es pagājušogad pēc katra sava notikušā un nenotikušā chrusha tiešām veļļoju kādu laiku trīcošām rokām un kājām kā vate, un izdzirdot aizmugurē fūri vai busu, momentā galvā bija slimnīcas ainiņas. :D Ā un vēl - es gan nemēģināju, bet alko varētu likt šitam visam pāriet drusku ātrāk.. ;)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?