Ar visiem šitiem priekiem (darba druviņa, sliežu košana, virsstundas, virsstundas, 250% plāns utt.) aizmirsu pasavēstīt, ka pa starpu zalkšu bildēšanai un smaidīšanai uz laivas mani nedēļas nogalēs sakoda pirmā ērce. Un, mind you, ļoti nekautrīgā vietā. Un tas nebija dibens.
(Un vispār es šo te rakstu ne jau tāpēc, ka ļoti vēlos pažēloties, nepavisam ne. Tas lai es pēcāk kaut kad zinātu, kad mani tas nezvērs sakoda. Ja nu es kaut kad nokrītu beigta. Vai ko nu tur.)