Remember, remember
Stacijas tunelī dūdas un ģitāra šorīt spēlēja ļoti līksmus un maršīgus skotiskus meldiņus. Ahā, tas Gajam Foksam par godu, padomāju es, un tajā pašā tunelī dabūju maķenīt revolucionāru noskaņojumu. Ne jau tādu, ka gāzt valdību vai pienu upēs, bet, nez, neēst brokastīs bulciņu varbūt.
Nē. Kad iznācu no tuneļa, līņāja auksts un riebīgs lietus un revolūcijas ugunis apdzisa.