Mini, mini mīkliņu, mazo bērniņ
Man ar skolasbērnu būšanām ir vien attāls sakars, tāpēc par tādiem distantly dzirdētiem issues kā tur 'par daudz darba burtnīcu tiek izmantots', 'matemātikas grāmatā pilnīgi nejēdzīgs piemērs', 'kāpēc skolai vajag kastaņus, viņiem lasīt jāmāca' man ir maz informācijas. Taču reizēm es kā augsta intelekta instance saņemu Zvanu draugam (ģimenes locekļi gan saka citādi - piezvanīsim tiem gudrīšiem).
Lūk, sakait, tas ir normāli - trešajā klasē prasīt zināt šitādus vārdus? Es jau neko, man tie uzdevumi patika un izdomāju jau arī visus tā uzreiz, ar vienu roku krāmējot veļu mašīnā, bet ar otru turot tālruni. Bet godīgi, man ir krietni vairāk gadu nekā tam trešās klases jaunēklim, un vēl es šaubos, vai tajā klasē es to visu būtu izdomājusi, un, ja es nebūtu varējusi to izdomāt, es vispār ļoti apvainotos uz izglītības sistēmu un īdētu: "Bet mums to nevajadzēja zīīnāāt!".

Tātad, atmini vārdus:

1) Siena krāvums, arī dzejoļa daļa.
2) Augstmaņa tituls Austrumu valstīs, arī galda spēle.
3) Auga daļa, arī papīra loksnes daļa.
4) Mazs ūdenskritums, arī strauja viesību deja.

Man var arī sacīt, ka es esmu being ignorant un dumja, ļoti normāli uzdevumi un attīstoši, ja.

Bet vispār, mūsu uzdevumu grāmatas ir relatīvi ļoti labiņas, nacistiskajā Vācijā kādā matemātikas grāmatā bija šāds jautājumiņš:

Sākotnēji plānoto tanku skaits tika palielināts par 5100, tādējādi tagad tanku ir par 1,3 reizēm vairāk, nekā sākotnēji tika plānots. Cik tanku tagad ir kopā?

Vēl tur ir par skolēnu ierindu: "Paulis un Francis ierindā stāv blakus. Pa labi no Pauļa stāv tikpat daudz kamrādu kā pa kreisi, bet pa kreisi no Franča stāv par piektdaļu vairāk kamrādu, nekā no viņa pa labi. Cik skolēnu ir ierindā?"