Kamēr studēju Vācijā, tur šāds laiciņš rudeņos un ziemās bija pilnīga norma - visu laiku līst, nelīst, nelīst, līst, drēgni, mitrs ļoti. Nu, jā, tad nu šitāds laikapstāklis nepavisam nebija iemesls nebraukt ar riteni, jo, kā jau studentu pilsētā, riteņošana bija pats galvenais pārvietošanās veids. Dienās, kad bija īpaši nepatīkami, izvēle bija šāda: vai nu braukt ātri, nosalt vēl vairāk, bet nokļūt vietās ātrāk vai arī braukt lēnāk, salt mazāk, bet ilgāk. Lielākā daļa ritenistu izvēlējās pirmo opciju, es arī.