Vakar pirmo reizi braucu ar auto viena pati. Aizbraucu uz veikalu, bet tur nebija kefīra. Vispār nebija kefīra, nekāda. Divu iksu Maxima, bet viss izpirkts. Skaidrs, protams, ka es ap astoņiem svētdienas vakarā bez kefīra iztikt nu nekādi nevaru, tāpēc braucu vēl uz veikalu un tad arī uz staciju pēc biļetes nākamajam rītam. Ap to brīdi es jau biju beigusi ik pēc mirkļa pārliecināties, ka gaismas tiešām, tiešām ir ieslēgtas, taču bija jau jābrauc mājās. Pasākumu atzīmēju ar saldējuma kokteili.
Pagaidām nespēju iedomāties, kā braukšana varētu kļūt par kaut ko ikdienišķu. Nu jau cik ilgi vairs vakaros pēc darba nedzeru ne alu, ne vīnu. Nav jau arī tā, ka iepriekš visu laiku un katru vakaru kaut ko būtu dzērusi, bet gadījās. Tagad nē - a ja nu kaut kādā veidā sanāk, ka tai vakarā vēl kaut kur jābrauc? :]
Mja, tikko atcerējos, ka aizmirsu nopirkt kādus rakstāmdiskus, lai ir, ko klausīties braucot.