Reklāma ir mirusi, lai dzīvo sociālie tīkli
Tradicionālā reklāma raustās agonijā, bet spirinoties mēģina saglabāt iepriekšējās pozīcijas. Spirinoties un bļaustoties - esat manījuši, ka TV reklāmas ir krietni vien skaļākas nekā pati pārraide? Senāk, kad TV kanālu un iespēju, ko skatīties, bija daudz mazāk, pietika palaist produkta reklāmu pašā skatītākajā laikā, piemēram, pirms vai pēc Panorāmas, lai cilvēki tiktu informēti, ka dzīve kļūs daudz skaistāka, ja no rīta tiks ēstas pasaulē labākās brokastu pārslas. Tagad mežonīgi skaļās reklāmas tiek vienkārši nomutētas, respektīvi, tām tiek nogriezta skaņas vai pārslēgts cits kanāls. Protams, mūsdienu pasaulē reklāmas ir ne tikai TV - tās ir visur un izvairīties no tām nav iespējams. Arī tradicionālās reklāmas. Tomēr nevar noliegt, ka, paplašinoties cilvēku brīvā laika pavadīšanas iespējām, mainās arī reklāmas izmantošanas un izvietošanas iespējas un stratēģijas. Senāk tauta vakaros lielākoties sēdēja pie TV - pasivitāte pur. Ar pasīvu es domāju vienvirziena komunikāciju - no televizora uz skatītāju. Lab, reizi pa reizei uz studiju piezvanīja kāds satraucies, bet pieklājīgs pensionārs, kas kārtējam valdības pārstāvim apjautājās, kā sastāv ar pensiju palielināšanu, un reizēm žurnālisti izgāja ielās, lai parunātu ar reāliem cilvēkiem.

Tagad viss ir way more mainījies. Mainījies ļoti pamatīgi. Zinu daudzus, kas televizora iegādi pilnīgi noteikti uzskata par daudz mazāk nozīmīgu nekā datora iegādi un interneta ievilkšanu. Jo brīvā laika pavadīšanas līdzeklis numurs viens, divi, trīs un desmit tagad ir dators, konkrētāk - internets. Pat tad, ja tiek skatīts televizors, reklāmu laikā vai arī paralēli taču lieliski var paskatīties, kas jauns iepostots tīklā - šeit, tviterī, Facebook, ziņu portālos, visur. Vai arī TV tiek skatīts internetā. Un, jā, ja tur sāktos reklāma, ir vēl daudz vieglāk aiziet no tās prom - uz citu logu, vietni, portālu.
Te parādās divi interesanti punkti: 1) lai reklāmu ieraudzītu, tai ir jābūt tur, kur ir skatītāji, klausītāji, followeri; 2) cilvēki vairs nav interneta muļķīši. Pat tad, ja tiek izpildīts pirmais punkts - reklāma ir internetā, jo tur ir auditorija, arī to var aizslēgt prom. Vienkārši neredzēt. Cilvēki zina, kas ir interneta reklāma, kā tā izskatās un galvenais - kur tā nu jau tradicionāli atrodas. Vadoties pēc reklāmas izvietošanas tradīcijām un ieradumiem, cilvēku smadzenes un acis ir iepratušās redzēt to, ko grib redzēt - rakstus, ziņas, bildes, anekdotes, navigācijas pogas. Un neredzēt reklāmas un banerus. Trešais punkts izriet no pirmajiem diviem - reklāmai internetā jābūt netradicionālai. (Protams, agri vai vēlu arī netradicionālais drīzāk atbaidīs vai kļūs ierasts, bet iespēju tāpat ir bezgala daudz.)
Lai dzīvo sociālie tīkli. Jā, dzīvo, gribi vai negribi. Tā kā sociālie tīkli ir mūsdienu interneta kingi, tie jāņem vērā arī reklāmistiem. Kad iekš Flickr meklētāja tiek ievadīts vārds Riga, kā pirmās tiek izmestas kaut kādu cilvēku kaut kādas bildes. Dažas smukas, dažas nesmukas. Nu, lūk, bet ko tad, ja persona, kas attēlus meklē, patiesībā ir tūrists, kas nevar izdomāt, vai doties uz Rīgu un, ja doties, tad uz kurieni? Ko tad, ja tas ir potenciālais tūrists, kas vēlas redzēt, kas Rīgā ir tāds smuks, ko redzēt un apmeklēt? Tādā gadījumā gauži noderētu kādas smukas viesnīcas bildes. Tas ir ļoti vienkārši - sabildē savu viesnīcu, ieliec glītas bildes, kas cilvēkiem patīk, un tās tur būs. Cilvēki tās redzēs un tā būs reklāma. Twitter monitorings - ir elementāri ik pa brīdim ievadīt meklētājā interesējošo vārdu un būt aktīvam. Ja uzņēmums pārdod ventilatorus, karstā dienā jāpameklē vārds "karsts" un pie tvītiem jāieraksta, sak, man gan nav karsti, reku šeku iegādājos jaunu tādu un šitādu ventilatoru, labs gan. Ja esi interneta veikals, meklē rakstus, kur sodās par Taviem konkurentiem un piedāvā īsāku piegādes laiku, ērtāku apmaksas sistēmu. Meklē populāru preču meklējumus vai aprakstus un piedāvā individuālu pieeju, atbildi, atbildi, reaģē. Svarīgi ir tas, lai kaut kāda darbība notiek pat tad, ja neseko tiešs piedāvājums pirkt.
Divi galvenie sociālo tīklu plusi [un tie ir milzum lieli bonusi] ir šādi - cilvēki tur uzturas brīvprātīgi un labprāt un tie ir personalizēti. Agri vai vēlu gan cilvēki sāks neuzticēties arī sociālajiem tīkliem - nu, tāpat kā tagad neviens netic reklāmām, jo ir taču skaidrs, ka tajās pūš pīlītes un melo tā, ka kustas itin viss. Savukārt kāpēc neticēt mazam reklāmlaukumiņam, kur rēgojas tieši tā prece, par ko es tik tikko meklēju info? Nekāds ļaunums taču neceļas, ja es tai uzmetu aci? Bet neuzticēšanās atnāks drīzāk vēlu, nevis agri, jo, ja draugs iekš Facebook iesaka ko foršu, tam taču var ticēt. Cilvēkiem tas apniks, kad Facebook no sociālā tīkla kļūs par pārlieku nomācošu mārketinga rīku. Bet varbūt es alojos un Facebook and Google are going to control us foreva and we're gonna love it.
Neskatoties ne uz ko, pagaidām tīkli valda. To pierāda kaut vai tas, ka mūsdienu internetā sociālo tīklu nozīme ir kļuvusi lielāka par porna industrijas nozīmi. Un tas ir rādītājs - guys, I mean this is BIG. Cmon, ienesīgāks par pornu nav bijis nekas. Izņemot šitenos tīklus tagad.
Ļoti drīz arī Latvijas darba piedāvājumos parādīsies mēģinājumi atrast sociālo tīklu administratorus. Patiesībā šādi piedāvājumi jau ir manīti. Bet tikai daži. Lielākajā daļā uzņēmumu socadmina funkcijas pilda visādi citādi darbinieki, savukārt tie uzņēmumi, kuros tāds jau ir, noteikti ir ieguvēji. Jo nabaga patērētājs jau vēl īsti nav aptvēris, ka jaunais, personīgais ieteikums ir viens no patērētāju sabiedrības reklāmas industrijas taustekļiem. Viens no maigajiem, neuzbāzīgajiem, ierastajiem, reizēm nepieciešamajiem taustekļu apskāvieniem. Jo, zinkā, reklāma jau nekad īsti nav bijusi tikai informēšana.