Tie bērnu pieskatītāji visādi gadās.
Mums te tāda smilšu kaste ar daudz kopīgajām mantām, kā arī katrs vēl savas līdzi paņem.
Spēlējas arī visi ar visām, bet kad dodas prom, gan jāvaktē, jo, piemēram, šovakar viens ģeduška ar sīko brašā solī dodas prom ar divām mūsu mašīnītēm rokās(mūsu kautrīgie sīkie ziņo, bet pakaļ neskrien).
Gabaliņu no laukumiņa noķerts, saka nevis atvainojiet, piedodiet, bet gan "oņi že vaļaļisj".
Nē, nu, labi, ja vēl kopējās mantas, bet arī tās kaut kā neviens mājās nestiepj...