scope (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} scope) rakstīja,@ 2021-01-04 23:44:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Šis un tas par Ziepniekkalnu
Ziepniekkalns 4 jeb tā jaunā un blīvi apbūvētā daļa, kura radusies 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā.
Pēc maniem aprēķiniem, šī daļa ir ~77 ha liela, kas nozīmē ne vairāk ne mazāk ~642 privātmāju apbūves gabalus, ja par standartu uzskatām 1200 m2 (ar 600 m2 knapināšanos sanāk vairāk, bet vai vajag) un neņemam vērā ceļus un citu infrastruktūru.
Un tad paņemam māju, kurā šobrīd dzīvoju, ar 280 dzīvokļiem, blakus mājas ar 200, 160 un 120 dzīvokļiem, kopā sanāk jau 760.
Ko es ar to gribēju pateikt - nu nevar visi dzīvot Rīgā privātmājā, lai kā to vēlētos (arī es, bet saprotu, ka tas nav reāli).
Tālāk par labajām lietām, arī tādām, bez kurām nevarētu iztikt:
- iespējams jaunākais PSRS laiku rajons Rīgā, attiecīgi arī šeit ir jaunākās un plašākās māju sērijas (602. un 119.);
- sākumskola nepilnu 200 m attālumā no durvīm līdz durvīm;
- valsts bērnudārzs 1 km attālumā, kas ir 15-20 minūtes ar bērnu kājām ejot, var nevest ar auto (Pierīgas un ne tikai iedzīvotājiem nesaprotams koncepts);
- pamatskola/vidusskola 1 km attālumā,
- peldbaseins 250 m attālumā;
- poliklīnika 300 m attālumā;
- Ziepniekkalna mežs 1 km attālumā, kūdras purvs nedaudz tālāk;
- Ēbelmuižas parks 1.2 km attālumā;
- samērā laba satiksme ar centru, Āgenskalnu, Imantu, Zolitūdi, Bolderāju, Ķengaragu, vienīgi žēl, ka nav tramvaja;
- pietiekams veikalu daudzums, ir gan lielie, gan pavisam mazās bodītes;
- armēņu virtuve (van.lv, Zaļais dārzs), uzbeku virtuve (cerams izvilks COVID krīzi, jo atvērās pavisam nesen), hinkaļi, sushi, mega kebabs;
- svaigs gaiss, jo rajons projektēts tā, lai starp ēkām būtu gaisa kustība.
Par ne tik labo:
- kontingents mēdz būt ļoti dažāds, bet šo negribētu norakstīt tikai ekskluzīvi Ziepniekkalnam;
- daudzi pārdzīvo stāvvietu trūkumu, ko gan nav reāli atrisināt, jo zeme zem mājām ir sadrumstalota kā zirga deķis (paldies zemes reformas realizētājiem), arī projektu un finansēšanu, manuprāt, nereāli sakārtot (pazemes stāvvietas var vispār aizmirst, nebūs, pārāk dārgi), tāpēc izdomā, ka var arī zālāju izbraukāt, bet pret to var operatīvi cīnīties, ar laiku pielec;
- kā gandrīz visos rajonos, ir rinda uz valsts bērnudārzu, bet privātajā gan var tikt uzreiz;
- kaimiņi, nu kā paveicas, bet tas jau atkal jebkuram dzīvoklim tā ir;
- koku varēja būt vairāk, bet nav tā, ka vispār nebūtu;
- būtu forši atjaunot dažus PSRS laiku rotaļu laukumus ar jaunu aprīkojumu;
- Ēbelmuižas parkā vienīgajam asfaltētajam celiņam Ušakovs jau no 2016. gada sola apgaismojumu, kā nav, tā nav. Nepaspēja?
Fun facts:
- Ziepniekkalnā atrodas Rīgā un Latvijā garākā ēka "Ķīnas mūris", kas ir 343.2 m gara.
P.S. Tīri salīdzinājumma arī jaunie projekti nav diži labāki apkārtnes iekārtojuma ziņā:
- Dienvidu pakavs ar rotaļu laukumu pagalmā, bet stāvvietu gan pazemē, gan visapkārt mājai, novietots pie pilsētas maģistrāles Vienības gatves (troksnis, gaisa piesārņojumns);
- Jaunās "hruščovkas" no Bonavas, kurām arī no visām pusēm ir stāvvietas un bišķi atvēlēts zaļumam un bērnu laukumiņam.
P.P.S. Kaut kad vēlāk varbūt saņemšos uzrakstīt par saviem piedzīvojumiem PSRS laiku mikrorajonos sākot ar kādu 5 gadu vecumu.
Atj. 05.01.2021
Ko piemirsu - 602. sērijas pusē tika veidoti plaši no 3 pusēm slēgti iekšpagalmi, kuros bija paredzēti un pat izbūvēti bērnu rotaļu laukumi (padomju stila gan, be tomēr) un vieta sporta aktivitātēm, bet tajos laikos un tā sabiedrība nebija gatava šo visu pārņemt un uzturēt, kad tas nonāca viņu mājas valdījumā (vai arī pašvaldība nolažojās, ja viņu kompetence, grūti pateikt).
Un šobrīd jau, ja būtu jābalso par pārmaiņām pagalmos, visticamāk uzvarētu auto vajadzības...
Kkas uz šo pusi, kā redzams koki nav centralizēti stādīti, bet bija gan basketbola grozi, gan vingrojamie, gan smilškastes
https://www.google.com/maps/@56.900
Mūsu pusē bēdīgāk, nepaspēja, bet, ko paspēja, to izpostīja
https://www.google.com/maps/@56.900
Ziepniekkalns 4 jeb tā jaunā un blīvi apbūvētā daļa, kura radusies 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā.
Pēc maniem aprēķiniem, šī daļa ir ~77 ha liela, kas nozīmē ne vairāk ne mazāk ~642 privātmāju apbūves gabalus, ja par standartu uzskatām 1200 m2 (ar 600 m2 knapināšanos sanāk vairāk, bet vai vajag) un neņemam vērā ceļus un citu infrastruktūru.
Un tad paņemam māju, kurā šobrīd dzīvoju, ar 280 dzīvokļiem, blakus mājas ar 200, 160 un 120 dzīvokļiem, kopā sanāk jau 760.
Ko es ar to gribēju pateikt - nu nevar visi dzīvot Rīgā privātmājā, lai kā to vēlētos (arī es, bet saprotu, ka tas nav reāli).
Tālāk par labajām lietām, arī tādām, bez kurām nevarētu iztikt:
- iespējams jaunākais PSRS laiku rajons Rīgā, attiecīgi arī šeit ir jaunākās un plašākās māju sērijas (602. un 119.);
- sākumskola nepilnu 200 m attālumā no durvīm līdz durvīm;
- valsts bērnudārzs 1 km attālumā, kas ir 15-20 minūtes ar bērnu kājām ejot, var nevest ar auto (Pierīgas un ne tikai iedzīvotājiem nesaprotams koncepts);
- pamatskola/vidusskola 1 km attālumā,
- peldbaseins 250 m attālumā;
- poliklīnika 300 m attālumā;
- Ziepniekkalna mežs 1 km attālumā, kūdras purvs nedaudz tālāk;
- Ēbelmuižas parks 1.2 km attālumā;
- samērā laba satiksme ar centru, Āgenskalnu, Imantu, Zolitūdi, Bolderāju, Ķengaragu, vienīgi žēl, ka nav tramvaja;
- pietiekams veikalu daudzums, ir gan lielie, gan pavisam mazās bodītes;
- armēņu virtuve (van.lv, Zaļais dārzs), uzbeku virtuve (cerams izvilks COVID krīzi, jo atvērās pavisam nesen), hinkaļi, sushi, mega kebabs;
- svaigs gaiss, jo rajons projektēts tā, lai starp ēkām būtu gaisa kustība.
Par ne tik labo:
- kontingents mēdz būt ļoti dažāds, bet šo negribētu norakstīt tikai ekskluzīvi Ziepniekkalnam;
- daudzi pārdzīvo stāvvietu trūkumu, ko gan nav reāli atrisināt, jo zeme zem mājām ir sadrumstalota kā zirga deķis (paldies zemes reformas realizētājiem), arī projektu un finansēšanu, manuprāt, nereāli sakārtot (pazemes stāvvietas var vispār aizmirst, nebūs, pārāk dārgi), tāpēc izdomā, ka var arī zālāju izbraukāt, bet pret to var operatīvi cīnīties, ar laiku pielec;
- kā gandrīz visos rajonos, ir rinda uz valsts bērnudārzu, bet privātajā gan var tikt uzreiz;
- kaimiņi, nu kā paveicas, bet tas jau atkal jebkuram dzīvoklim tā ir;
- koku varēja būt vairāk, bet nav tā, ka vispār nebūtu;
- būtu forši atjaunot dažus PSRS laiku rotaļu laukumus ar jaunu aprīkojumu;
- Ēbelmuižas parkā vienīgajam asfaltētajam celiņam Ušakovs jau no 2016. gada sola apgaismojumu, kā nav, tā nav. Nepaspēja?
Fun facts:
- Ziepniekkalnā atrodas Rīgā un Latvijā garākā ēka "Ķīnas mūris", kas ir 343.2 m gara.
P.S. Tīri salīdzinājumma arī jaunie projekti nav diži labāki apkārtnes iekārtojuma ziņā:
- Dienvidu pakavs ar rotaļu laukumu pagalmā, bet stāvvietu gan pazemē, gan visapkārt mājai, novietots pie pilsētas maģistrāles Vienības gatves (troksnis, gaisa piesārņojumns);
- Jaunās "hruščovkas" no Bonavas, kurām arī no visām pusēm ir stāvvietas un bišķi atvēlēts zaļumam un bērnu laukumiņam.
P.P.S. Kaut kad vēlāk varbūt saņemšos uzrakstīt par saviem piedzīvojumiem PSRS laiku mikrorajonos sākot ar kādu 5 gadu vecumu.
Atj. 05.01.2021
Ko piemirsu - 602. sērijas pusē tika veidoti plaši no 3 pusēm slēgti iekšpagalmi, kuros bija paredzēti un pat izbūvēti bērnu rotaļu laukumi (padomju stila gan, be tomēr) un vieta sporta aktivitātēm, bet tajos laikos un tā sabiedrība nebija gatava šo visu pārņemt un uzturēt, kad tas nonāca viņu mājas valdījumā (vai arī pašvaldība nolažojās, ja viņu kompetence, grūti pateikt).
Un šobrīd jau, ja būtu jābalso par pārmaiņām pagalmos, visticamāk uzvarētu auto vajadzības...
Kkas uz šo pusi, kā redzams koki nav centralizēti stādīti, bet bija gan basketbola grozi, gan vingrojamie, gan smilškastes
https://www.google.com/maps/@56.900
Mūsu pusē bēdīgāk, nepaspēja, bet, ko paspēja, to izpostīja
https://www.google.com/maps/@56.900
