Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast.

23:39

Kārtējo reizi jāsaka lielumlielais paldies uks par iespēju noskatīties kādu izrādi Nacionālajā teātrī! Ehh, nākošreiz tikai jāiegaumē, uz ko eju :) Viss tiešām būtu bijis ļooti labi, izrāde pati man patika, ja vien nebūtu bijis slimīgi daudz specefektu (lasi: nenormāli skaļu blīkšķu) un tā stulbā bērneļa, kurš visu laiku sarunājās. Jūtu, ka drīz ķieģeļi jāstaipa līdzi būs ne tikai mašīnā, ko iemest stulbiem šoferiem (nē, es vēl ne reizes neesmu atrāvusies!), bet arī jāņem līdzi uz teātri, kur mazi šmurguļi savam vecumam neatbilstošā lugā laiž baigo luni, kas traucē apkārtējos.

Biju jau diezgan pārliecināta, ka mani pirkstiņi neko tizli nav, taču, palūk, piesēžos pie adīkļa un atklājās, ka šiem vēl daudz jāmācās!

00:03 - Da es jau neko, vienkārši ķeksītim atzīmējos citam gadam.

Nujā, šogad mēs, blondie, bijām iekarot kalnu (pirmo reizi no daudzajām). Esam lieliski, es nepārspīlēju.

22:50

Manā istabā uz grīdas pašlaik stāv puzle no 999 gabaliņiem. Tā ir salikta, neko viegli ar' nebija. Palicis tikai viens jautājums: ko tālāk? Un tā laikam būs vienmēr.

19:52 - Varbūt tomēr apsvērt iespēju apārstēt nervus?

Nu i nafig man tik ļoti par visu un visiem ir jāuztraucas (konkrētāk, gan par savu ģimeni, bet īpaši nedomāju, ka man varētu būt senči no Sicīlijas)? Lai taču paši iemācās tikt galā, vai ne? Bet kādēļ pati neņemu vērā šos viedos vārdus, kas man ļoooti palīdzētu?

01:27 - Vispār jau par savu brāli tagad stāstu

Mani citreiz ļoti pārsteidz, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības ar pretējo dzimumu (nē, manu "metodi" labāk neapspriedīsim:) ), par piemēru varētu aplūkot manu brāli. Viņam po žizņi ir tendence, kā lai labāk pasaka, iegruzīt savas draudzenes: ne par ko vai arī mazāko iemeslu apvainoties un tad skriet prom ar domu, ka dūda viņam sekos, mierinās, jutīsies vainīga utt. Vairums jau tā arī dara, ja kas! Bet visu cieņu Ievai, ka viņa tomēr nebizoja pakaļ, kad viņš pēkšņi sāka ne no šā ne no tā braukt augumā viņai par to, ka sestdien viņa bij' fočējusies ar angļu jākļiem (salīdzinājumam: viņam pašam liekas normāli tā puspajokam puspanopietnam - vairāk gan tomēr pa jokam - līst virsū bučoties gandrīz visām manām draudzenēm, īpaši tām, kuras varētu no tā sakautrēties). Nedaudz novirzījos no tēmas, bet rezultāts tāds, ka viņš sev sagraizīja roku (lētinieks, ne?) un šodien apgalvoja, ka to esot uzplēsis lienot pāri dzeloņdrāšu žogam. Un tad jau vēl viņš arī jau pamazām sāk iekrist stresā, ja zālīti nevar nopirkt (vismaz tā es to nopratu no cilvēka x stāstītā), a pie viena skraida pie psihologa, jo tas ir tas labais, kas viņu saprot, bet tā sliktā ģimene, nu tie gan ir vieni nelieši un maitas!

Nē, es jau neko, tikai ļoti uztraucos.

00:38 - Kā tev iet?

( Vienkārši zajebis! )

19:27

( Sigulda )

01:52 - Lāčplēša diena manā dzīvē

Ēēē, man tomēr laikam tīri labi patīk šī dzīve/pasaule/cilvēki (viss, kas rudenī mēdz riebties), zāles: jāaiziet vienkārši, civilizēti ar meitenēm (šis ir būtisks aspekts) padejot uz vietu, kur vienīgie citi dejotāji ir kāds ripotāju pāris. Tas tādēļ, lai jautrāk, ja gadījumā dīdžeja, kurš izpilda gandrīz visas mūsu prasības muzikālajā jomā, tajā brīdī nav tuvumā. Tad, lūk, tagad mums (MEITENĒM!) būs tradīcija pa piektdienām piestaigāt tur padejot, es jau tagad priecājos, ka šajās dienās nelietošu alkoholiskos dzērienus (tautas valodā: šmigu), jo uz to barčiku ērtāk braukt ar auto. Respektīvi, mana lieliskā atziņa: tusēties (burzīties?) ir veselīgi :)

01:36

Mēs tā ar mammu šodien ot duši parunājāmies, es viņai pastāstīju, ka man viss jau zajebala, ka apnicis šajā mājā (mhm, esmu nepateicīga!), un viņa teica, ka tas esot tikai normāli. Un tad mēs sākām runāties par aerobiku, tenisu un slēpošanu. Šogad viņa pirmo reizi sadūšojās braukt uz lielajiem kalniem. Es sāku stāstīt, ka neko jau lāgā vēl nejēdzu par to savu sesiju, viņa man atkal atsaka, ka biļetes ir nopirktas. Es jau sāku stresot, ka nebūs, kur likt biļeti, ja es netieku etc. Lielā cūcība slēpjas faktā, ka sesijas dēļ (jo es tā pati teicu) viņi man biļeti nemazam nav nopirkuši! Nu, bļin, nedaudz iegrieza, ka šitā. Kurš gribētu februārī izvēdināt galvu ar man Alpos kaut kur?

21:28

Es beidzot sāku mācīties rēķināties arī ar otru/citu cilvēku. Tā jau neko, tikai palielīties gribējās, ka sperts vēl kāds solītis attīstībā!

22:12

Es jau te no jūsu postiem noprotu, ka viena daļa no jums veido mājlapas (jā, tas ir pilnīgi normāls vārds!). Nulūk, tad nu es nāku ar piedāvājumu, vai kādam no jums nav vēlme veidot lapu, kas līdzīga šīm (www.horsemarket.ee un www.horsemarket.lt)? Un cik tas prieks (jūsu darbs) varētu maksāt?

20:02

Ēēē, mani gudrie un kompetentie žurnāldraugi, vai kāds no jums nezina, kur var noreģistrēt domēnu (tā tak to sauc?!) un cik tas maksā? Jūsu viedā palīdzība man ļoti noderētu!

01:59

Šodien es (nujājā, ne tikai es) redzēju veco žigulīti grāvī iebraukušu uz ne sevišķi intensīvas satiksmes ceļa. Tajā brīdī iedomājos, cik šausmīgi būtu nomirt tādā klusā vietā, kur neviens tevi nav pamanījis, kur neviena nav. Tieši tādēļ jau Jankumam bija jāskrien skatīties, vai tur neviena nav tajā konzervbundžā.

01:15

Aj, ko es te vispār atļaujos sūdzēties par atsevišķu cilvēku izturēšanos pret sevi, ja citu personu izturēšanās atsver daudz ko, bet es nemāku to īsti novērtēt. Un laikam to labāko arī neesmu spējusi, mož vienkārši neesmu gribējusi, kas būtībā ir viens un tas pats, ja skatāmies no rezultāta viedokļa.

Ājā, ja jūs vēl nezinājāt, tad es esmu nereāli stulba un slinka, lai arī it kā gudra. Viss joks slēpjas tajā, ka noslinkoju un neaizbraucu uz VSAA pēc izziņas, ka nestrādāju, lai varētu pieteikties stipendijai. Nepieteicos, jo domāju, ka kādu no tām astoņām tāpat man nedabūt. Nuvot, bet tagad es atbraucu mājās un redzu, ka stipendijas izdalītas 30 pēc skaita, bet es būtu sarakstā aptuveni desmitā-divpadsmitā. Nav jau tā, ka tagad miršu badā, bet tie Ls 70 mēnesī tomēr ir tas, ko esmu nopelnījusi: tas ir sūra grūta darba rezultāts. Un es to ar vieglu kustību palaidu garām. Es pat esmu gatava sākt mācīties, lai dabūtu nākošo stipendijas "metienu", kas tiks piešķirta pēc sesijas rezultātiem. Bļē, ku man būs labas sesijas atzīmes!

01:50

Zinkā? Gribētos, lai ir skaisti visu laiku, bet tas jau laikam ir gana nereāli, gribētos, lai vienmēr ir adekvāta attieksme no citu puses, bet tas būtu pārāk pieradinoši (pieradumu izraisoši), turklāt nevaru no otra prasīt to, ko ne vienmēr sniedzu es, to es neizdomāju tajā fckn Turcijā, kur sabiju visu pēdējo nedēļu, nē, tur pa prātu plosās praktiskākas dabas jautājumi, kas visi demonstrē stipri pretrunīgo valsti un tās iedzīvotājus, piemēram, kā izvairīties no stulbajiem uzmanības apliecinājumiem vai arī apkrāpšanas. Un kas man, stulbajai, blondajai latvietei, šķita dīvaināk par dīvainu: viņu "veikalos" var nopirkt visādas padjobkas (tagad zinu, kur var dabūt "īstu" LV vai Prada somiņu), ādas jakas vai zeltus, bet nevar dabūt nevienu sūda grāmatu vai avīzīti; un kādēļ viņiem vīrieši (tie redzētie) dejo vēderdejas krutāk par sievietēm? Un tad vēl es nekādi nesaprotu, kā uz mūsu gadu veco (informācija no ceļojumu aģentūras Latvijā) viesnīcu citi sastaptie atpūtnieki brauc jau sesto gadu. Un pirmo reizi dzīvē ar mani notika tas: man pajautāja, vai mana māsa ir mana meita. Tas bija patiesi sāpīgs moments, ibio.

Un tagad atpakaļ Latvijā, kur viss ir tik pierasts, redzēts, darīts un piedzīvots, bet tik mīļš un feins! Piemēram, ūdenspīpīte boulingā vai arī pret mani demonstrētā brīžam neizprotamā attieksme. Un, jā, es šodien redzēju īstu mazo ostu un atkal safočējos pie tās zīmes, kas aizliedz cilvēkiem kaut kur ieiet, tā jau sāk kļūt par tradīciju, lai gan ir lietas, ko par tradīciju vēlētos vairāk iztēlot un ne tikai iztēlot bet arī īstenot.

12:47 - Nē, nevajadzētu to uztvert pārāk nopietni.

Vakarnakt es jautrajai un viegli iereibušajai pušu kompānijai pastāstiju, ka man, kā jau stilīgai meitenei, vajag savu geju draudziņu. diamond tāds ir, značit man arī vajag! Beigu beigās jau Māris piedāvājās izdrāzt Nauri un par tādu kļūt, bet, hei, man nevajag nekādu "divi vienā" variantu :) Un tagad man ir zilums uz vaiga, tā ir kaut kāda iezīmēšanas metode?

Vispār jau es gribēju pateikt, ka manis nedēļu nebūs un uzdot jums mājasdarbiņu: ilgoties pēc manis.

00:35

Šodien izpīpēju vienu laikam Winston cigareti. Nu, nē, tādu sūdu nekad vairs mūžā!

21:20 - Par bērniem

Poll #8149
Open to: All, results viewable to: All

No kā tu uzzināji, kā rodas bērni?

Un kā tad viņi rodas?

22:38 - Par nedēļas nogali

Šodien Jankumam prasīju, kā top viņa ieraksti. Piemēram, vairums manējo top, visu kārtīgi apdomājot un pārdomājot, un tikai tad kaut kas parādās šeit. Bet bieži tā arī neparādās. Bet te nekad nav to pašu sliktāko lietu. Par samazgu spaini man kalpo mana papīra dienasgrāmata, jā, jā, es tādu rakstu. Starp citu, tikko salīmēju vienu no tās izplēsto lapu. Biju dienasgrāmatu parādījusi Mārim, bet tad sapratu, ka tas jau ir par traku, tas rakstītais, ka vajadzētu to visu nahuj laukā. Bet pēc saplēšanas man palika žēl. Jo tā tomēr ir mana subjektīvā patiesība. Tas, kā tobrīd esmu jutusies. Un rakstīta man, tikai manām acīm, jo var būt pārāk sāpinoša un nepareizu priekšstatu radoša. Tādēļ atziņa, ka dienasgrāmatu var rakstīt tikai un vienīgi sev vai arī nevar bez komentāra rādīt. Jo tas patiešām ir melni, melni, melni. Man dienasgrāmata ir domāta, lai dzīvē es vairāk varētu starot kā saulīte, atmetot to visu negatīvo miskastē.

Bet tā jau šonedēļ neiztikām bez dažas labas pikantākas ainiņas ;) un Jankums teica, ka man obligāti jāuzraksta, ka viņš esot jājis (man tas padodoties labāk), un, zinies, viņam arī ļoti labi padevās priekš pirmās reizes (nē, šeit cūkas laimes princips nespēlē!). Un divas stundas tā mēs bariņā jājām. Interesanti, kā tur puišiem rītā būs ar kājām? Piemēram, es jau jūtu, ka vispirms no voltizēšanas, tad divām stundām mežā un visbeidzot vēl savas pusstundas pastrādāšanas man rītā nebūs labi. Vēlams, lai nebūtu daudz trepju jāekspluatē. Ziniet, es tomēr uzskatu, ka zirgi ir gandrīz pats labākais, kas ar mani gadījies dzīvē. Novēlu arī jums piedzīvot zirgu*!

( * )

17:00

Eunu, attiecības tak nevar veidot pēc principa: no news is good news?