Mani citreiz ļoti pārsteidz, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības ar pretējo dzimumu (nē, manu "metodi" labāk neapspriedīsim:) ), par piemēru varētu aplūkot manu brāli. Viņam po žizņi ir tendence, kā lai labāk pasaka, iegruzīt savas draudzenes: ne par ko vai arī mazāko iemeslu apvainoties un tad skriet prom ar domu, ka dūda viņam sekos, mierinās, jutīsies vainīga utt. Vairums jau tā arī dara, ja kas! Bet visu cieņu Ievai, ka viņa tomēr nebizoja pakaļ, kad viņš pēkšņi sāka ne no šā ne no tā braukt augumā viņai par to, ka sestdien viņa bij' fočējusies ar angļu jākļiem (salīdzinājumam: viņam pašam liekas normāli tā puspajokam puspanopietnam - vairāk gan tomēr pa jokam - līst virsū bučoties gandrīz visām manām draudzenēm, īpaši tām, kuras varētu no tā sakautrēties). Nedaudz novirzījos no tēmas, bet rezultāts tāds, ka viņš sev sagraizīja roku (lētinieks, ne?) un šodien apgalvoja, ka to esot uzplēsis lienot pāri dzeloņdrāšu žogam. Un tad jau vēl viņš arī jau pamazām sāk iekrist stresā, ja zālīti nevar nopirkt (vismaz tā es to nopratu no cilvēka x stāstītā), a pie viena skraida pie psihologa, jo tas ir tas labais, kas viņu saprot, bet tā sliktā ģimene, nu tie gan ir vieni nelieši un maitas!
Nē, es jau neko, tikai ļoti uztraucos.