Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast.
(Jaunākais)
(Arhivētais)
(Draugi)
(Par sevi)
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
6. Feb 2006
00:54
Tas ir traki: es it kā gribu jums kaut ko pastāstīt (īstenībā jau vienkārši pastāstīt), es esmu iedomājusies, kā tas viss varētu izklausīties un izskatīties, bet atliek vien man uzlikt teksta ievades logu, kā visi piedzīvojumi/pārdzīvojumi, labās un ne pārāk labās emocijas vienkārši kaut kur pazūd, nē, nepazūd, bet tā izvēlētā forma gan vairs nedodas rokās. Nu, kāpēc tā?
3. Feb 2006
31. Jan 2006
01:03 - Mīlsetība
Kā tev šķiet, vai tu sevi mīli? Un kā tu to dari/nedari?
Mūzika: Placebo - Infra-Red
29. Jan 2006
22:04 - Man ir jaunais Placebo albums Meds un es piekāpjos meinstrīmam: aizpildu kāda cilvēka atmiņu kladi
( 4 )
28. Jan 2006
17:03 - Tik par jums, daiļie vīrieši :)
Vispār jau beidzot esmu apskaidrota: specīgais dzimums gultā trakoti ātri apvainojas (ātrak jau nu nekā vājais točna), un tas viss it kā ne par ko: par to, ka pašam atmiņa negara vai nevēlme atcerēties, vai varbūt pat otra cilvēka viedokļa neuzskatīšana par gana svarīgu?
26. Jan 2006
01:02 - Sesija
Tā jau es vispār esmu baigais malacis un tāds bērns ar gaišu/vieglu galvu (cenšos ironizēt. Un skolā tik ļoti viegli bija būt labākajai :)
Datormācība (eksāmens) - 8
Mārketings (eksāmens) - 9 (kursa darbs) - 10
Mikroekonomika (eksāmens) - 8
Matemātika (eksāmens) - 4
Kā jums šķiet, vai tas četrinieks man nenogriež ceļu uz stipendiju?
23. Jan 2006
01:58 - Laimīga.
Es kādu laiciņu atpakaļ ļoti gribēju mājās (vispār jau savā istabā) īstu boksa maisu, uz kura varētu izlādēt savas negatīvās emocijas. Esot ļoti noderīgi izklaigāties un izdauzīt to maisu no visas sirds. Šodien sevi pieķēru pie domas, ka tagad man nebūtu iemesla to maisu klapēt. Forši.
18. Jan 2006
20:13
Vakardien Žagarkalnā nolēmu papētīt noteikumus (beidzot jānoskaidro tač, kā uz kalna pareizi uzvestise!). Vispār jau man nepatika tas, ka negatīvā piemēra raksturošanai izmantots ļaunais sniegadēļotājs, kurš "mētā pirkstus" (\m/), bet kā cietēji ir iezīmēti slēpotāji: meitene kombinezonā un ķiverē, kuras prikidons drošvien būtu rozā krāsā, ja vien plakāts nebūtu melnbalts un kāds pozitīvais onkulis ar dzīvesgudrām acīm. Tā viegli iedūra (nevajag pārprast, man nav nekādu aizspriedumu ne pret vieniem, ne otriem, taču izskatās, ka māksliniekam gan ir).
Starp citu, man šķiet, ka es būtu labāka, ja būtu piedzīvojusi barikādes sakarīgākā vecumā.
Mūzika: Astro'n'out - Tici sev (un es arī)
16. Jan 2006
02:57
Es jau īstenībā ļoti gribētu iet gulēt, bet man ir bail no tiem mistiskajiem trokšņiem, kas šķiet pavisam normāli, kad mājās ir vēl kāds.
Bet tā vispār, ja jūs zinātu, kas tagad stāv manā makā monētu nodalījumā, padomātu, ka esmu dīvaina (ja neesat to vēl paguvuši).
Mūzika: Cassandra Wilson - Harvest Moon
12. Jan 2006
21:37
Vjak, ja no rita es vel sevi izturet sadas dienas varu, tad nu vakara notiek kaut kas traks un es pati ar dazadiem negativajiem scenarijiem un citadu domajamo drazu vienkarsi beidzu sevi nost. Help, I need somebody!
9. Jan 2006
18:58
Ir tik daudz, daudz lietu, ko man gribētos pastāstīt, bet tikai nezinu, vai ir jēga. Piemēram, par to, ka es esmu laimīga. Nu kuru gan tas interesē bez manis? Vai arī to, ka beidzot man ir cilvēks, ar kuru es varu plānot, ko darīt vasarā. Mums tapa mini plāniņš aizšaut uz Čehiju, bet tas jau vēl tādā idejas līmenī pagaidām. Tas īstenībā ir tik interesanti! Un ne mazāk forši ir šodien tā sajūta, ka es knapi knapi spēju izmazgāt matus, jo rokas neceļas. Viņām nav spēka, jo vakar nedaudz pajokojos uz ezera ar dēli un moci. Akjā, galva arī negrozās - bišķi gadījās nokrist.
Un bija pat viens filmas cienīgs notikums: mēs piebraucām pie stacijas, es skrienu nopirkt biļeti (pēc maniem aprēķiniem man vēl bija 5 minūtes), bet kasiere saka, ka viņas kompis biļetes vairs nereģistrē. Un tas tas liktenīgais skats pa durvīm uz peronu: vilciens karaliskā cēlumā tā lēniņām aizslīd man garām. Domāju, ka 30 sekundes par vēlu.
Nebija jēgas, ne?
UPD: Āāā, es takš aizmirsu par gandrīz galveno. Sestdien mēs tā viegli (ok, neviegli, bet tas vienalga) iedzērām vīnu un man pazīstams puisis, jaunāks par mani, teica, ka vasarā precas. Īstenībā milzīgs prieks par to, ka ir arī jaunieši, kas ir pietiekoši atbildīgi, drosmīgi un nobrieduši, ka pieņem tik būtisku lēmumu! Bišku jau bija apnicis, ka precēšanās iemesls ir bēbis.
4. Jan 2006
15:00
Starp citu, vakardien mans tēvs pirmo reizi ievēroja manu jaunāko tetovējumu, kurš man jau ir nedaudz vairāk nekā gadu. Vai esmu tik nemanāma?
2. Jan 2006
14:25 - Ticamības momenta laupīšana.
Šodien skatījos tv (žēl, ka neko jēdzīgu tajā laikā nerādīja), kamēr mazgāju grīdu. A tur iet Pludmales patruļa vai kaut kas uz to šņiti. Seksīgais Mičs bija, tādēļ tā spriežu. Un tur viņi zem lampas bija atraduši magnētisko lauku (kuru dēvēja par daļiņu paātrinātāju, lai gan, manuprāt, daļiņu paātrinātājs ir tas aplis, pa kuru viņas "skrien" magnētiskā lauka ietekmē), kas bija izveidojis nobīdi laikā (khmmm?) - vārtus uz citu laiku. Bet, nē, ne par fiziku ir šis stāsts, tas ir par ķīmiju. Tad nu viņi tur braši mētāja iekšā tādu plastmasas vai auduma bumbiņu, bet pēcāk nolēma pamēģināt kaut ko organisku, respektīvi, tomātu.
Man skolā nedaudz citādi to visu mācīja.
23. Dec 2005
00:22 - Teicamnieka sindroms.
Es tikko noskatījos krievu "Solaris". Negribas jau atzīt, bet man ir lielas aizdomas, ka es tur visu līdz galam nesapratu. Kauns pa visu ģīmi!
19. Dec 2005
21:13
Es jau nevaru atpalikt no visiem, citādi jutīšos kā tāda atstumtā:
1. Jaunais gads?
2. Protams, tas būs baigi forši, man būs vairāk laika eksāmeniem, vairāk laika sev.
3. Baigi dīvaini, pietiek tikai redzēt foto, kad visas iztēles gleznas vienā mirklī nobāl.
4. Eunu, kā gan man varēja nebūt visu Placebo dziesmu?
5. Tik daudz pagūts, daudz jaunu iespaidu, manu, ka mani draugi paliek nopietnāki, pieaugušāki.
6. Galīgi nesaprotu, kas man ar nerviem noticies.
7. Man brālītis šodien rādīja kaut kādus tur komentārus draugos un iesmēja, cik tie ir pokemoniski.
8. Bet tā jau principā nav, ko teikt: Rīga ir ne tikai bezspēcīga pret sniega uzbrukumu, arī lietus tai var būt katastrofāls.
9. Mana māsa šodien līdz nāvei nobaidīja brāļa kāmīti.
10. Eunu, attiecības tak nevar veidot pēc principa: no news is good news?
11. Mēs tā ar mammu šodien ot duši parunājāmies, es viņai pastāstīju, ka man viss jau zajebala, ka apnicis šajā mājā (mhm, esmu nepateicīga!), un viņa teica, ka tas esot tikai normāli.
12. Manā istabā uz grīdas pašlaik stāv puzle no 999 gabaliņiem.
Tas viss kopā izskatās pēc makanā trillera ar līdzīgu nosaukumu, kā ir "Vienkārši Marija", "Anita, nepadodies!" vai "Signe, dzīvo". Ic mai laif!
15:43 - 20
Tagad, kad man jau veselu dienu ir divdesmit gadi, varu dalīties ar jums savā pieredzē. Tas ir laikam redzams no malas, bet jūtams gan vēl nav. Aizvakar, pērkot visus alkoholus un citas sliktas lietas, man prasīja dokumentus veikalā (es, protams, gandrīz no laimes apčurājos apraudājos), bet vakardien man piesējās kaut kāds mistisks dzērājs un teica, ka es esot skaista sieviete ar lieliskām zilām acīm un ka viņš nebūt nav debils, bet gan tikai piedzēries. Nujā, "patīk" man šīs sarunas bez gala.
Bet iekšēji bez izmaiņām (iekšēji man ir 15).
15. Dec 2005
03:28
Droši vien, ka ir kāds šarms iešanai gulēt pusē četros, taču tagad, pusē četros, kad beidzot eju gulēt, lai pēc pāris stundām atkal celtos augšā, es to nespēju saskatīt! Palīdzēsi?
13. Dec 2005
01:49
( Niekojos. )
Mūzika: Taty - All About Us
12. Dec 2005
22:19 - Nedienas ar sevi
Nu, es jau pati jūtu, ka palieku dīvaina, jūtu jau jūtu! No rīta dušā man arī iešāvās prātā viens no iemesliem (tagad jāsāk likt kopā tāda kā puzle, kurā attēloti visi šie iemesli): 5 gadus es mācījos rūpēties un uzņemties atbildību, uztraucos. Nebūt no sākuma tas negāja tik viegli, tad aizmirsās Kalifam kājās nagafkas, tad dīvainas iedomas, ka zirgam pietiek iziet laukā vien 4 dienas nedēļā, taču pamazām un ar laiku tas rūpju un uztraukšanās instinkts gana stipri attīstījās, beigās jau stallī aizgāja liela daļa mana brīvā laika (kādi drošvien 70%), lai tikai visu izdarītu perfekti. Rūpes un uztraukums, tā būtu jāraksturo šīs jūtas/domas. Taču tagad tā visa vairs nav, un tajā vietā ir palicis liels tukšums. Tādēļ nu, lūdzu, piedodiet, ja es esmu tāda ne īpaši normāla or smth. Būs laikam jāņem no patversmes kāds kaķēns vai jānopērk kāmis, par ko rūpēties, citādi uzkritīšu jums visiem uz nerviem ar savām rūpēm.
Vienīgais mīnuss, ko saskatu šajos dzīvniekos (ne-zirgos): nekad nebūs tādas atgriezeniskās saites, jo zirgi, protams, ka ir gudrākie un atsaucīgākie, un mīļākie dzīvnieki!
11. Dec 2005
17:13
Es nevarētu gluži teikt, ka man ir daudz vai maz draugu, tas taču ir tik subjektīvi un diemžēl arī mainīgi, ka par šo tēmu labāk paklusēšu. Taču, manuprāt, jau reiz rakstīju, ka man draugi katrs "kalpo" citādam mērķim: es viņiem katram varu dot ko savu un kaut ko citādāku saņemt no katra pretī. Piemēram, vakar ar Madaru es varēju tā atbrīvoties kā ar nevienu citu cilvēku. Jā, Jankum, es zinu, ka tev viņa nepatīk, bet, domājot par šo tēmu, atcerējos, kā tu teici ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
buksis spriedumu par tevi, pat ne reizes neparunājoties ar tevi divatā. Velkam paralēles. Nu, nav man otra tāda cilvēka, ar kuru droši ieiet un taisīt tādas dumības, kādas izstrādājam vakardien mēs. Nezinu, vai ar kādu citu cilvēku es tā trakotu, ka jau trijos sāp kājas un nav spēka :)
Jā, runājot par Essential, vakardien tur gadījumā nebija kāds zilais vakariņš? Jeb man vienkārši radies tāds iespaids, jo itāļu un vispār dienvidu vīrieši ir atraisītāki savā uzvedībā arī viens pret otru?
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)