Es nevarētu gluži teikt, ka man ir daudz vai maz draugu, tas taču ir tik subjektīvi un diemžēl arī mainīgi, ka par šo tēmu labāk paklusēšu. Taču, manuprāt, jau reiz rakstīju, ka man draugi katrs "kalpo" citādam mērķim: es viņiem katram varu dot ko savu un kaut ko citādāku saņemt no katra pretī. Piemēram, vakar ar Madaru es varēju tā atbrīvoties kā ar nevienu citu cilvēku. Jā, Jankum, es zinu, ka tev viņa nepatīk, bet, domājot par šo tēmu, atcerējos, kā tu teici buksis spriedumu par tevi, pat ne reizes neparunājoties ar tevi divatā. Velkam paralēles. Nu, nav man otra tāda cilvēka, ar kuru droši ieiet un taisīt tādas dumības, kādas izstrādājam vakardien mēs. Nezinu, vai ar kādu citu cilvēku es tā trakotu, ka jau trijos sāp kājas un nav spēka :)
Jā, runājot par Essential, vakardien tur gadījumā nebija kāds zilais vakariņš? Jeb man vienkārši radies tāds iespaids, jo itāļu un vispār dienvidu vīrieši ir atraisītāki savā uzvedībā arī viens pret otru?