Es jau nevaru atpalikt no visiem, citādi jutīšos kā tāda atstumtā:
1. Jaunais gads?
2. Protams, tas būs baigi forši, man būs vairāk laika eksāmeniem, vairāk laika sev.
3. Baigi dīvaini, pietiek tikai redzēt foto, kad visas iztēles gleznas vienā mirklī nobāl.
4. Eunu, kā gan man varēja nebūt visu Placebo dziesmu?
5. Tik daudz pagūts, daudz jaunu iespaidu, manu, ka mani draugi paliek nopietnāki, pieaugušāki.
6. Galīgi nesaprotu, kas man ar nerviem noticies.
7. Man brālītis šodien rādīja kaut kādus tur komentārus draugos un iesmēja, cik tie ir pokemoniski.
8. Bet tā jau principā nav, ko teikt: Rīga ir ne tikai bezspēcīga pret sniega uzbrukumu, arī lietus tai var būt katastrofāls.
9. Mana māsa šodien līdz nāvei nobaidīja brāļa kāmīti.
10. Eunu, attiecības tak nevar veidot pēc principa: no news is good news?
11. Mēs tā ar mammu šodien ot duši parunājāmies, es viņai pastāstīju, ka man viss jau zajebala, ka apnicis šajā mājā (mhm, esmu nepateicīga!), un viņa teica, ka tas esot tikai normāli.
12. Manā istabā uz grīdas pašlaik stāv puzle no 999 gabaliņiem.
Tas viss kopā izskatās pēc makanā trillera ar līdzīgu nosaukumu, kā ir "Vienkārši Marija", "Anita, nepadodies!" vai "Signe, dzīvo". Ic mai laif!