Nupat atgriezāmies no vecāku kursiem! Vispār jau nāvīgi pretīgi tas viss. Un secinājums par dzemdībām ir tāds - tas ir kā simfoniskās mūzikas koncertā uzkāpt uz skatuves un mēģināt izdirst telefona stabu, ar visām asinīm, gļotām un citām preteklībām. Beidzas tas viss ar gluma kunkuļa iznākšanu ārā, kurš izskatās pēc lielas, pusceptas, sapuvušas kotletes.
Vinvērdsakot pamatīgs fui.
Tagad man ir morālā trauma un lai savu psihi kaut nedaudz dabūtu vietā man tagad derētu noskatīties kādas 3 pavisam pretīgas šausmenes, piemēram, svešos.