Sagribējās izsaveidot kaut ko patiešām šizisku. Nja ... kādreiz, kad vēl citā realitātē dzīvojos, es ik pa brīdim radīju kaut ko patiešām slimīgi ģeniālu. Tajos laikos ar mani arī vairāk komunicēja Viņi. Tagad Viņi ar mani nerunā, tikai pa retam, kad nu baigi uzprasos uz atbildēm, tad nu jamie izmet pa kādai zīmei. Tajā pasaulē es arī vairs netieku iekšā, ļauj man tikai līdz vārtiem aiziet.

Atceros reizīti, ka sēdēju uz gultas malas, šūpojos uz priekšu un atpakal, un dūru sev plaukstās adatas un skatījos, kā no manis plūst asinis.

Tie bija interesanti laiki!