Klausos Sarah Brightman - Eden un grimstu tajās sajūtās, kad viņā iemīlējos otro reizi! Tas bija sāpīgi skaisti! Pie tam pavisam ne tik sen! Es nu gan ātri visu aizmirstu! Nedēļa spēj paskriet tik nemanāmi, bet pēc tās nedēļas liekas, ka vesela mūžība pagājusi! Mana dvēsele atkal ir kādā iemīlējusies, tikai miesa kā akmens iesēdusies uz vienaldzības zemes.

Tad kad miesa un dvēsele vienadi izturēsies pret kādu mīļsievieti, tad varēšu uzskatīt, ka nu ir ... vai tas kādreiz tā notiks?