Ieklausies sevī un tu dzirdēsi.
Es patiešām jūku prāta. Bieži redzu to kā tur vispār nav. Vakar, piemēram, pamanīju, ka kaut kas paskrien garām virtuves logam (laukos). Pateicu mammai. Nu viņas vārdi man lika notrīcēt. Viņa: "Tas droši vien ir Lotārs". Lotārs bija mūsu suns, kas nomira manā vārda diena. Kad tai pat vārda dienas naktī pamodos ar sajūtu, ka kaut kas ir istabā un tad ieraudzīju ko tādu, kas vēl tagad spilgti iezīmējies atmiņā - tā bija oranža mirgojoša lode, kas plivinājās pa istabu. Baisi.

Eh ... slimie urb!