Man jau pietiek ar to, ka vectēvs (noslīka 30 cm dziļā upītē būdams kuģa kapteinis) mani ilgus gadus pavadīja. Naktīs sapņos rādījās (neatceros kā viņš izskatījās, jo viņš nomira tad kad man bija kādi 3 gadi) vakaros patiešām dzirdamas balsis bija. Iemācījos ar to sadzīvot tāpēc arī ir tie Viņi par kuriem šad tad ieminos. Vecotēvu atbrīvoja veicot īpašu aizlūgumu. Jau no seniem laikiem ar tādām dīvainībām sadzīvoju. Baisi.