Par vēlmēm.
Katru dienu sanāk izmantot zaļo ēveli ... parasti tas gan notiek tumsiņā, jo pa dienu ir jābūtiestādē! Šodien sanāca to ZĒ izmantot no rīta kad ja bija gaiš! Tad uzpeldēja tāda sajūta ... nu tā ka atmest visam ar roku un doties prom no visa zināmā un pazīstamā! Ak, cik tas būtu brīnišķīgi ja varētu tā vienkārši nozus uz kādu brīsniņu, bet tad atkal tā smāgā realitāte nocēla mani no mākoņiem un ietrieca līdz potītēm patiesības dubļos! Kur ta tu spruksi? Tev darbs darāms, itkā tuvi cilvēki ar ir, kurus nevar tā vienkārši pamest, bez tam arī vēl mūžīgā problēma - iespējas izdzīvot bez finansēm! Tad rodas tāds jautājums ... Cik mēs katrs daudz varam atļauties izmantot to pārāko brīvības sajūtu?