Baigais panīkums. Šodien būs grūti saņemties, lai aizietu uz kursiem. Tā vien prasās gulēt. Gribas izmēģināt jauno stratēģiju vienā spēlītē.

Vispār tagadiņ atkal ir tāds laiks, kad man atkal kretinē mana dzīve. Nē, nē ... tā nav čīkstēšana un tā arī nav depresija. Man vienkārši reizi pa reizei uznāk tāds gara stāvoklis - neieredzu savu dzīvi.

Nupatās jau esmu pats sev piegriezies. Zinu kāpēc tas tā, zinu ka to itkā varētu labot. Es nevaru saņemties sevi mainīt, lai būtu citādāk. Nevaru.

Piedrāzt pašu un citus ... lai iet no kurienes nākuši ...

upd: nupat apjēdzu vēl to, ka šobrīd es gribētu būt viens un negribu redzēt cilvēkus, lai cik draņķīgi tas nebūtu, arī es esmu cilvēks, tātad negribu redzēt arī sevi.