Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā ([info]savaadaisu) rakstīja,
@ 2003-10-20 08:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Aizdomājos...
Tad kad biju pie omes uz slimnīcu, šī man prasīja, kad tad es beidzot sev meiteni atradīšot, un kad es beidzot apprecēšoties! Nu ja rēķina, ka viņai nav daudz atlicis mirstīgo cilvēku pasaulē, tad ... nu neko ... atbildēju, ka tuvāko 5 - 10 gadu laikā nu toč nebūs man nedz meitene nedz kāzas. Tad viņa teica, ka beigās mani savākšot kāda sieviete ar bērnu. Sieviete, kuru ir kāds mužiks pametis.
Iepriecinoši.
5dien, kad ierados pie tantes, man uzreiz tika prasīts kā tad man ar to meiteni ejot un kad tad precēšos! Nu i zajebalo!

Nu neliek mierā mani. Varu tik sagaidīt vēl lielāku ofensīvu no radinieku puses.

Kā ar meitenēm? Kad precēsies? Kad būs mazmazbērni?

Besī šie jautājumi!

:ko tieši tie rada gabali no manis grib? Lai es ātrāk sāku līdzināties viņiem un sačakarēju sev dzīvi! Vai to viņi grib?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazeltov
2003-10-20 10:12 (saite)
nu, mana māsa domā, ka ja nav drauga, tad es neesmu nekas. draugs laikam ir kvalitātes rādītājs. vēl jaukāks gadījums bija tad, kad stāvēju savā nodabā vienā tusiņā, pienāk viens vīr.kārtas draugs un saka-tā un šitā,bet man liekas, ka tu neesi laimīga, tev vajag džeku.
vajag...jā jā. kā nu ne. var jau izlasīt, cik ļoti man kādu vajag pēdējā poustā.
lai tie stereotipaini radi draugi kaimiņi iet dirst.
nav nekādas vēlēšanās drāzt sev nervus un mākslīgi kaut ko uzturēt.
nafig surogātattiecības. un nafig attiecības tagad vispār.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?