Nu re kā šajā debīlajā valstelē tevi parastu cilvēku var čakarēt pēc patikas.
Vakar "izbaudu" savu saslimšanu un guļu diendusu. Pamostos un sadomāju uztaisīt tēju. Skatos pa logu - kaut kādi cilvēki nāk sētā. Nu mkēj, aizeju paveru durvis un prasu ko vaig. Šie - mēs no bāriņtiesas, esam saņēmuši anonīmu sūdzību par jūsu bērniem ... tālāk pat neklausījos, pateicu, ka neesmu viņus aicinājis un lai piš nahuj no mana īpašuma kamēr vēl neesmu uzrīdījis suņus. Protams nervs čupā. Šodien sieviete šiem uzzvanīja un noprasīja kas par huiņu. Izrādās jā, esot anonīma sūdzība , ka bērni stacijā salsto un mājās salstot un vēl tur kaut kas. UN viņiem esot jāpārbauda. Daile vai ne? Skaidrs no kuras puses vējš pūš, 100 punkti, ka tā pīzda učene, daļēji kuras dēļ arī skolu nomainījām.
Tātad var par tevi anonīmi pasūdzēties un dabūsi bāriņtiesu. Esi vai neesi vainīgs. Vēl jo vairāk nervā tas viss sakāpa, jo kaimiņiene teica, ka jau esot rudenī interesējušies. Arī tas, ka vietējais soc dienests jau arī sauca uz paklāja.
Latvijā tas tā mierīgi ar anonimām sūdzībām vari ļoti pamatīgi kādam dzīvi sajāt.