Vakar atkal peregruzs darbā. Savukārt mājās puikas izpildījās. Lielākajam tāda interesanta padarīšana ar domāšanu - viņš spēj sevi novest līdz tādai stadijai, ka vairs nezin nedz kā pašu sauc nedz citas elementāras lietas, nu totāli nopauzē. Tad parasti viņš sapsihojas, iet stūrī, izraudas un pēc tam atkal ir spējīgs domāt. Lūk ko nespēju viņā pārvārīt - psihs.
Toties mazākais vakar ap 10iem ne šāds ne tāds mammu sasauca, izrādās viss kratās, čut ne kā epileptiķis. Pirmajā brīdī bišk panika, jo ko pie velna ar tādu tirekļkratekli iesākt??? Fiksā novērtēšana lika secināt, ka šim nervi uzspēlē, tad nu stiepu šo uz mūsistabu, norāvām sev filmu, iesēdināj šo mammai klēpī, jo bērni pie mammām nomierinās, devām skatīties Rozamundi Pilčeri. Pat kaķis pie puikas atvilkās un klēpī ieriktējās. Tad nu likām glaudīt kaķi, domāt par kaķi un skatīties kādi visādi dabas skati tai glupajā filmā. Pēc 5 minūtēm jau atgāja. Šorīt tikai nāca gaisma, ka sīkais tak vakar pamostoties teica, ka sapnī esot redzējis kā A-tanti nolaupa, bet attiecīgi skolā tak šim bijušas pārrunas pie soc. pedagoga par "drošību" ārā un mājās. Te nu vietā jautājums - ko tā sterva sīcim iepotējusi, ka šis pēc tam tādā stresā???

Iespējams, ka vakar vienkārši diena tāda.