bettyboob

Griezu ābolus biezenim un iedomājos, vai maz to drīkst darīt tik bēdīgs cilvēks kā es. Vai biezenis nesanāks pavisam skābs? Piezvanīju Vārnai, lai noskaidrotu viņas viedokli par šo jautājumu. Viņa ieteica iededzināt sveces un uzdziedāt kādu līksmu dziesmiņu. Iesākumā skumji bet tad arvien jestrāk dungoju "totoro, totoro" un man tad kļuva labāk. Vēl iededzināju sveces, uzvilku savu pašu īsāko kleitu (jeb vai tas ir pagarš krekls?) un jau pat spēju pasmaidīt.

Sveces, āboli, medus un līksmas dziesmiņas* - izmēģiniet šīs lietas, ja nu jums kļūst bēdīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir sākusies Hanuka, kad pienākas priecāties un domāt par visu labo.

* es varētu ieteikt arī zvanu Vārnai, bet diezvai viņa gribēs saņemt zvanus no pilnīgi visiem šīszemes bēdīgajiem.

Pie jūras mani pārņem bērnišķīgs prieks. Par vilnīšiem, smilšu pilīm, lietus lāšu riņķiem ūdenī. Gribas dauzīties un smieties, un būt laimīgai un brīvai.
Taču jo tuvāk pieeju jūrai, jo mazāk varu paslēpties no sevis.
Redzu sevi skaidri kā smilšu valnīšus krasta seklajā ūdenī.
Ieraugu bailes no vientulības, bailes zaudēt visu, kas tuvs un dārgs, bailes braukt uz Meksiku, bailes mīlēt, bailes nekad vairs nemīlēt.
Ak dievs, ja varētu paslēpties zem segas uz mūžiem.

Mehiko lidostā gāja smieklīgi. Tā vietā lai pilsētas centrā dzertu lepesīnu sulu, mēs vairākas stundas visu ko meklējām - izeju, tad ieeju, tad gaisa vilcienu, tad īsto ieeju un īsto izeju. Cītīgi konsultējāmies ar klibajiem - lidostas darbiniekiem ratiņkrēslos, kuru vienīgais uzdevums ir rādīt ceļu. Tomēr arī viņi ir tikai cilvēki un tajos džungļos neapmaldīties nevar.

Tas viss vēl bija jautri, bet Eiropa gan mūs uzreiz sagruzīja. Amsterdamā atņēma tekilu (to tak nepirkāt Eiropā) un aizliedza pīpēt (ejiet uz kazino). Mēģināja nosaldēt ar auksto gaisu un nelaipniem skatieniem. Pēc pirmās nakts Rīgā pamodos nosalusi un nelaimīga (kāds murgs, mani mati pa nakti nebija izžuvuši!). Skatījos ārā pa logu un mēģināju rast prieku par daudzajiem pelēkās krāsas toņiem un klusinātajiem lietus pakšķiem.

Tomēr tālāk jau viss gāja uz labu. Vārna pusdienās pasniedza jaunos kartupeļus ar gaļu un lauku biezpienu. Vēl viņa izvārīja rabarberu kompotu. Mājās ir Timotejs Pelle - apburošs bērns, uz viņu skatoties aizmirsti, ka ārā nav saules un okeāna. Viņa vecāki izskatās apgaroti, bet kaķis taisa nevainīgu purnu un mēģina zīdaini apķepot. Bet Bērnu mājā ir žurka! Nabaga trusis un tas otrs dzīvnieks ir pagalam nobaidīti. Laukos nezināms dzīvnieks aiznesa visas vistas, toties vietā Alberts dabūja 10 cāļus un 10 zosēnus.

Kaķis bija pelēks, bet mēs viņu izmazgājām, un tagad tas atkal ir balts. Kā notiek kaķa mazgāšana? Vispirms vannītē nomazgā mazuli. Tad mazuli aiznes prom uz drošu vietu, atnes kaķu šampūnu un pašu kaķi. Kaķi stingri saņem aiz ķepām un liek vannītē, paspēj nedaudz ieziepēt, bet tad viņš izraujas, izšļakstina vannītes saturu uz grīdas un mazgātājiem, un pats aizjoņo un paslēpjas. Taču tas šampūns kaut kā ir jānoskalo, tāpēc kaķis tiek atrasts, noķerts un aiznests uz dušu. Tikko tiek atgriezts krāns, kaķis atkal izraujas un aizskrien saslapinot visu kas trāpās viņam ceļā. Noķerto slapjo dzīvnieku (pēc kaķa tas izskatās diezgan attāli) atkal ieliek dušā un mazgā, stingri turot aiz ķepām un cenšoties neklausīties sirdi plosošos ņaudienus. Kad kaķis tīrs, to nosusina ar dvieli un mēģina žāvēt ar fēnu. Tajā brīdī kaķis atkal izraujas un paslēpjas vados zem datorgalda. No turienes viņu izvelk, kārtīgi nosusina un par šitām mokām samīļo un sabaro ar gardumiem.

Uz ledusskapja stāv jogurtauglis (atradu kā to sauc - guanábana!) Es to norāvu no kaimiņielas jogurtaugļa koka, ceru, ka nogatavosies un es varēšu ar to uzcienāt Lauru un Kasparu. Diez kā aug manis iestādītais jaks? Un Kriša kaktuss? Vai iguānu pārim drīz būs bērni? To es noteikti uzzināšu - kad atgriezīšos.


p.s. ņemu atpakaļ ieteikumu, ka garajos lidojumos jāpasūta kosher meal, jo tas ir kļuvis pavisam nebaudāms.