bettyboob

Baltā lapa ir tas, no kā es baidos. Sēdēt un skatīties uz to, un nespēt neko izdomāt, neko pastāstīt. Neko jaunu. Visas labās bērnu grāmatas jau ir uzrakstītas (Sirli, Sīms un noslēpumi, Coraline) visas interesantās lietas jau ir nofotografētas. Es nespēju izdomāt neko labāku un interesantāku par tām. Varbūt tad, kad nonākšu pilnīgā izmisumā, man izdosies.

Pie jūras mani pārņem bērnišķīgs prieks. Par vilnīšiem, smilšu pilīm, lietus lāšu riņķiem ūdenī. Gribas dauzīties un smieties, un būt laimīgai un brīvai.
Taču jo tuvāk pieeju jūrai, jo mazāk varu paslēpties no sevis.
Redzu sevi skaidri kā smilšu valnīšus krasta seklajā ūdenī.
Ieraugu bailes no vientulības, bailes zaudēt visu, kas tuvs un dārgs, bailes braukt uz Meksiku, bailes mīlēt, bailes nekad vairs nemīlēt.
Ak dievs, ja varētu paslēpties zem segas uz mūžiem.