bettyboob

Puškina iemīļotā pirts


Beso kaimiņi

( + )

Man ir jauna foto sērija, kur es it kā fotografēju draudzenes, bet īstenībā asumu lieku uz smukiem puišiem


Brīnišķīgā villa Garikula www.garikula.org


Tradicionālais Gruzijas atvērtais pagalms, ko sāk aizstāt Feisbuks

( vēl )

Ja kāds šaubās, vai Rīga ir skaista, aizvediet viņu uz Pārdaugavu un parādiet viņam, piemēram, Kapseļu ielu.





( tālāk )

Biju vakariņās pie Japānas vēstnieka un Madam. Pirmkārt, jau neticami mīļi ir tas, ka tevi aizved uz Japānu, izturas kā pret princesi - parāda skaistāko un pacienā ar labāko, kas pašiem ir - tīri tā, jo esi iepatikusies. Un pēc tam vēl regulāri aicina ciemos pie sevis mājās, runājas, atkal cienā ar gardumiem.

Cienastam bija jaungada tēma, kur katram ēdienam ir sava nozīme. Piemēram, ēdu lotusa sakni veiksmei, bez tam caur lotosa saknes caurumiem varot redzēt nākotni; kuromame pupiņas - lai būtu spēks un labi strādātos; garneles, lai ilgi dzīvotu, jo ar visām astēm tās izskatās kā vecīši ar garām bārdām; dzeltenos olu salātus - lai ir daudz naudas; un dvēselei - okonomiyaki, kas laikam ir mans mīļākais japāņu ēdiens - tā ir tāda kā nūdeļu pankūka ar krabjiem, astoņkājiem, sieru un vēl visko garšīgu virsū. Vegāni, tagad nelasiet - vēl ēdu jēlus tunču vēderiņus, kas ir sarkani, tāpēc nozīmē veiksmi. Lai gan tie ir tik garšīgi, ka ēšanas brīdī visas citas nozīmes zaudē nozīmi.

Ļoti gribētos aiziet uz templi. Pakvēpināt vīraku un šo to palūgt dievietei Kichijōten, tai, kurai diadēma ar Fēniksu, vienā rokā - dārgakmens, otrā - lotoss.

+
Te un te manas Japānas bildes.

Alberts pilnībā pārņēmis māju, Tante besās un niknojas. Piepīpēts kā ellē, uz palodzes objekts ar dienasgaismas lampu un plēvē ievīstītiem tomātu stādiem, uz plīts vārās cūkēdiens, jo viņš pats uz savu galvu ieviesis divus sivēnus (kā Tante par šito spļaudās). Pats staigā vienās drēbēs kamēr tās nokrīt sadalījušās pa atomiem - jaunu teļešku, lai cik skaistu un siltu, viņš vienkārši neuztver kā apģērbu.

Bet. Alberts un tikai Alberts zina, kā taisīt pasaulē garšīgākos un pareizākos pelmeņus pa īstam kā Sibīrijā. Un vareņņikus, un "manti", un hinkaļus, jo bērnībā un jaunībā dzīvojies un dienējis visos pareizajos Krievijas + Kaukāza reģionos, kur to visu samācījies.

Alberts taisa pelmeņus:





( tālāk )

Esmu puslīdz atjēgusies un pat plānoju iet ārā (vispirms gan jāsaņemās).

Bet tikmēr man jāizdomā vai pieteikties šīsvasaras fotoskolā. Bīstos, ka nebūs (jo tas nav iespējams) labāk kā aizpagājšgad, kad iepazinos ar Evu (+ Ludzas seksualitātes pētījumi, vīna dzeršana un sarunas uz dīvāniņa guļbūvju paradīzē, romantika dārkrūmā un greizsirdīgā baltkrieva bujānēšana, naksnīgās peldes pa pliko, stefanogrāfijas žanra dzimšana utt).

Toties šogad vienu no workshopiem vadīs Roger Ballen, kura fotogrāfijās ir tas, kas slēpjas ēnās aiz skapja, un krēslaini bēniņi, kad tu pastiep roku un tā pieskaras kautkam lipīgam un miklam. Un rotaļlietas, kas atdzīvojas, un kaķis satiek trusīti tur ir.

Es gribētu gan saprast, kā viņš to dabū gatavu.

( kaķis, truši, nāvītes, ēnas aiz skapja )

Man patīk, ka tad, kad mājās nemaz vairs nav kafijas, var iet brokastot uz Bērnu māju. Vienīgi jārēķinās ar to, ka nāksies iesaistīties sniegainā cīņā ar sīkajiem briesmoņiem.

Briesmoņi uzbrūk:





( tālāk )

Aleksandram Lapinam iepatikās šī bilde:

Jo tā esot perfekti skaista.

Un šī:


Pret pārējām viņš bija (pelnīti) skarbs.

Biju ballītē un vienlaikus - mūzikas video filmēšanā veco ļaužu pansionātā Mežciemā. Tā bija visu laiku jocīgākā filmēšana, kur galvenās lomas aktrise aizmirsa savu lomu ik pēc pāris minutēm. Unic, malacis, neapjuka un ļāva notikumiem iet savu gaitu.

Vecie cilvēki ir tik kautrīgi un klusi. Mēs noņēmāmies visus čubinot un izprašņājot vai nevēlas kūku, padzerties vai pīrādziņu, savādāk neviens laikam neko neēstu un nedzertu.
Skaitījām cik vēl gadiņu atlicis līdz nespēsim par sevi parūpēties un izlēmām, ka vajadzētu jau laicīgi taisīt pašiem savu pansionātu. Es gan gribētu, lai tas atrastos pie okeāna un palmām, lai nav cauru dienu jāblenž uz tukšiem zariem pelēkās debesīs.

Maltā, Aglonā, Preiļos un citur satikām brīnumainus cilvēkus, sirsnīgus un drosmīgus, redzējām arī bezpalīdzību un bezspēcību, cerības un samierināšanos.

Vispriecīgākais stāsts ir par Regīnu, viņas vīru un viņu 18 audzināšanā pieņemtajiem bērniem. 18! (+ 3 savējie + 3 mazbērni). Un visi draudzīgi un smaidīgi, dzīvo lielā mājā pie skaista zila ezera netālu no Aglonas. Regīna ar bērniem mūs sabaroja ar nenormāli garšīgām pankūkām, izsmīdināja, visu parādīja un pastāstīja. Kad jautājām, kā tiek galā, viņi tikai atmeta ar roku un teica, ka visa esot gana, nekā netrūkstot un galvenais, ka visi kopā. Goda vārds, man negribējās tik ātri braukt prom, cik tur bija forši un mājīgi!





( Vēl bildes un stāsti  )

Jūs droši vien zināt par petite pomme efektu - tas ir tad, kad skatoties objektīvā saka nevis čīīīz (un bildē izskatās pēc trakas peles), bet gan maģisko "pe-tit-pomm", par kuru rakstīja Andrejs Makins franču testamentā

Vienīgi jātrennējas, kamēr iemanās pateikt to "petite pomme" pareizajā brīdī.

ups, šitas neder - esmu sašķobījusies vārda "pomme" vidū. Gulbis arī izpeldējis no kadra:


bet te jau tīri neko:


"You said "petite pomme," and the shadow of a distant and dreamy sweetness veiled your gaze, refined your features, and caused the soft light of bygone days to hover over the snapshot." hehe.

Biju šajā nometnē. Vārdus vēl tikai meklēju, tāpēc bildes:


Marina dzīvo Ezerkrastu pansionātā. Viņai jo īpaši gribas sajust mīļumu un siltumu.


Uz nometni bija atbraukušas friziere Tamāra un stiliste Linda, kas meitenes safrizēja un pastāstīja visu ko par krāsošanos. Meitenes bija pārlaimīgas!

( tālāk )