bettyboob

Līst jau vismaz trešo dienu, ārā iet diezko negribas. Bet garlaicīgi nav, jo mājas dzīve mums ir ar trillera elementiem. Reiz pa visām reizēm nolemjam sākt šito visu filmēt un beidzot kļūt stāvus bagātas.

Sižets nr.1
Mēs ar Lauru sēžam pie jūtūba un šausmīgi aizrautīgi aurojam karaoke (patiešām nesaprotu kāpēc pārējie iemītnieki kā arī viesi slēpjas verandā). Sākam ar Aerosmith "I don't wanna miss a thing", turpinām ar Queen "Bohemian Rahpsody", tad raujam vaļā Bītlus un tā kamēr nonākam līdz Spice Girls. "Boys and girls feel good together" mēs izjusti vīterojam, bet tad pēkšņi Laura izslejas, viņas sejā parādās izteiksme kā antilopei, kas sajutusi tuvojošās lauvas aromātu, acis ieplešas un atskan pa pusei vaids, pa pusei kliedziens "Kartupeļi!!!" Es vēl esmu dziesmas varā, tāpēc sekundes simtdaļu skatos uz viņu patiesā izbrīnā, bet tad arī līdz manām nāsīm nonāk aizdomīgā smaka. Aizjožu uz virtuvi un ieraugu katliņu, piedegušu pārmetoši melnu. Bez vakariņām mēs nepalikām, bet tas jau ir cits stāsts (treknāks un taukaināks kā man gribētos).

Sižets nr.2
Nolemjam sagatavot verandu vasarai, kas tūlīt tūlīt sākšoties. Saģērbjamies tā siltāk, ņemam bļodu ar ziepjūdeni, lupatas, avīzes, un sākam mazgāt logus. Stikls tik glīti dzied, kaķis ķer taureni, lietus pak-pak, iestājas pat zināma romantika. Bet tad Laura iebrēcas "Uzmanies, tev tūlīt stikls uzkritīs uz galvas!", es pamūku malā, un ieraugu - tiešām, augšējā rūts draudīgi slīd uz leju. Paspēju to atstutēt paceltās rokās un turpmāko pāris minūšu notikumi ir izplūduši histēriskos smieklos, elsienos un bailīgos spiedzienos līdz rūts ir nocelta gan, un neviens pat nav cietis.


Tagad mēs plānojam dabūt cirvi un sacirst kūpināto gaļu, lai var izvārīt pupiņu zupu. Ziņošu kā mums gāja (khmm hmm).

Mehiko lidostā gāja smieklīgi. Tā vietā lai pilsētas centrā dzertu lepesīnu sulu, mēs vairākas stundas visu ko meklējām - izeju, tad ieeju, tad gaisa vilcienu, tad īsto ieeju un īsto izeju. Cītīgi konsultējāmies ar klibajiem - lidostas darbiniekiem ratiņkrēslos, kuru vienīgais uzdevums ir rādīt ceļu. Tomēr arī viņi ir tikai cilvēki un tajos džungļos neapmaldīties nevar.

Tas viss vēl bija jautri, bet Eiropa gan mūs uzreiz sagruzīja. Amsterdamā atņēma tekilu (to tak nepirkāt Eiropā) un aizliedza pīpēt (ejiet uz kazino). Mēģināja nosaldēt ar auksto gaisu un nelaipniem skatieniem. Pēc pirmās nakts Rīgā pamodos nosalusi un nelaimīga (kāds murgs, mani mati pa nakti nebija izžuvuši!). Skatījos ārā pa logu un mēģināju rast prieku par daudzajiem pelēkās krāsas toņiem un klusinātajiem lietus pakšķiem.

Tomēr tālāk jau viss gāja uz labu. Vārna pusdienās pasniedza jaunos kartupeļus ar gaļu un lauku biezpienu. Vēl viņa izvārīja rabarberu kompotu. Mājās ir Timotejs Pelle - apburošs bērns, uz viņu skatoties aizmirsti, ka ārā nav saules un okeāna. Viņa vecāki izskatās apgaroti, bet kaķis taisa nevainīgu purnu un mēģina zīdaini apķepot. Bet Bērnu mājā ir žurka! Nabaga trusis un tas otrs dzīvnieks ir pagalam nobaidīti. Laukos nezināms dzīvnieks aiznesa visas vistas, toties vietā Alberts dabūja 10 cāļus un 10 zosēnus.

Kaķis bija pelēks, bet mēs viņu izmazgājām, un tagad tas atkal ir balts. Kā notiek kaķa mazgāšana? Vispirms vannītē nomazgā mazuli. Tad mazuli aiznes prom uz drošu vietu, atnes kaķu šampūnu un pašu kaķi. Kaķi stingri saņem aiz ķepām un liek vannītē, paspēj nedaudz ieziepēt, bet tad viņš izraujas, izšļakstina vannītes saturu uz grīdas un mazgātājiem, un pats aizjoņo un paslēpjas. Taču tas šampūns kaut kā ir jānoskalo, tāpēc kaķis tiek atrasts, noķerts un aiznests uz dušu. Tikko tiek atgriezts krāns, kaķis atkal izraujas un aizskrien saslapinot visu kas trāpās viņam ceļā. Noķerto slapjo dzīvnieku (pēc kaķa tas izskatās diezgan attāli) atkal ieliek dušā un mazgā, stingri turot aiz ķepām un cenšoties neklausīties sirdi plosošos ņaudienus. Kad kaķis tīrs, to nosusina ar dvieli un mēģina žāvēt ar fēnu. Tajā brīdī kaķis atkal izraujas un paslēpjas vados zem datorgalda. No turienes viņu izvelk, kārtīgi nosusina un par šitām mokām samīļo un sabaro ar gardumiem.

Uz ledusskapja stāv jogurtauglis (atradu kā to sauc - guanábana!) Es to norāvu no kaimiņielas jogurtaugļa koka, ceru, ka nogatavosies un es varēšu ar to uzcienāt Lauru un Kasparu. Diez kā aug manis iestādītais jaks? Un Kriša kaktuss? Vai iguānu pārim drīz būs bērni? To es noteikti uzzināšu - kad atgriezīšos.


p.s. ņemu atpakaļ ieteikumu, ka garajos lidojumos jāpasūta kosher meal, jo tas ir kļuvis pavisam nebaudāms.